Panorāma

Politisko represiju upuri baidās no Putina

Panorāma

RPP priekšnieka vietnieka Aronova amatu apdraud likuma izmaiņas

Ziemāju sējumi visvairāk cietuši Zemgalē

Tādu kailsala nodarīto postu ziemājiem Zemgalē neatceras pat visvecākie zemnieki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Zemgalē šoziem izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, nerunājot par ziemas miežiem un rapsi. Šādus postījumus, kad bojā gājuši pat 80% no iesētā, neatceras pat gados vecākie zemnieki. Zemkopības ministrija pašlaik neredz iespējas no valsts līdzekļiem kompensēt zaudējumus.

Dobeles novada Jaunbēzē nav saredzams neviens zaļa labības zelmeņa laukumiņš, kur apmesties no tālā ceļa pagurušajiem gājputniem. Viss pelēks un rūsgans, izdīgušie graudi gājuši bojā. Līdzīgi kā citviet Zemgalē, kas tiek dēvēta par Latvijas maizes klēti, un kur līdz šim zemnieki vākuši rekordražas.

„Sals bija 10 dienas, bet šeit nebija sniega – parasti sniega sega nosargā. Bija -20 ar stipru vēju. Augi neizturēja,” saka Latvijas Lauku konsultācijas centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Zemgalē izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet citur Latvijā situācija ir labāka tur, kur zemnieki iesēja vēlu un izvēlējās mūsu apstākļiem piemērotākas šķirnes.

Kurzemē sals nokodis 10% iesēto ziemāju, bet Latgale un Vidzeme tikusi cauri ar vēl mazākiem zaudējumiem.

Zemnieki parasti nepadodas un ir gatavi sēt vasarājus, bet atduras pret sēklas iegādi un augstajām graudu cenām. „Zemniekiem lielākā problēma ir dabūt vasarāja sēklu. Lai pārsētu ziemājus, ir 20 000 tonnu sēklas vajadzīga tikai Zemgalē. Un tādi apjomi Latvijā nav, jāpērk. Cenas ir uzlēkušas fantastiskas – līdz pat 700 eiro par tonnu maksā laba vasaras kviešu sēkla,” norāda apdrošināšanas kompānijas „Fereinhite Hagel” pārstāvis Pāvels Janušs.

Vismazāk cietīs tie zemnieki, kuri nav žēlojuši naudu un sējumus apdrošinājuši. Apdrošinātāji šajās dienās apbraukā laukus, lai apzinātu postījumus.

„Šajā reģionā ir bijusi katastrofa – liels sals bez sniega visu nosaldējis. Gājuši bojā gan ziemāji, gan rapsis. Jā, mums apdrošinātājiem, būs zaudējumi, bet tāds jau mums bizness – ir labi gadi, ir ar zaudējumiem,” uzsver Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Lauksaimniecības speciālisti saka – katram saimniekam pašam jāpieņem lēmums, ko darīt. Var slēgt līgumus ar lopkopjiem un audzēt lopbarību, var daļu lauku atstāt neapsētus, ja sēkla par dārgu. No valsts līdzekļiem šobrīd nekādas kompensācijas cietušajiem zemniekiem nav paredzētas, jo zemkopības ministrija ir mudinājusi sējumus apdrošināt un pat segusi 50% no apdrošināšanas iemaksām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti