Tā dēvētās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien, 4. septembrī, vērtēja procesu, kādā savulaik tika mainīts Imigrācijas likums.
Kā atgādināja Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons, priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju personām, kas veikušas vismaz 100 000 latu ieguldījumu kādā kapitālsabiedrībā, 2011. gada sākumā Saeimā iesniedza Ainārs Šlesers. Tā paša gada vidū grozījumi stājās spēkā un – pieminēti arī viesnīcā "Rīdzene" noklausīto sarunu atšifrējumos.
"Liecinieks arī norāda, ka attīsta nekustamo īpašumu projektus Zaķusalā. (..) Un liecinieks min, ka projekta attīstīšanai nepieciešami 50 miljoni savas naudas, ar grozījumu imigrācijas likumā plānots piesaistīt 500 – 1000 mazos investorus. Tas vēl dotu līdz 50 miljoniem latu," klāstīja Jansons.
Jansons piedāvāja rosināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pārbaudīt, vai Šlesers savulaik nav veicinājis likuma grozījumu pieņemšanu savās interesēs, bet kā norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, šī epizode jau izmeklēta.
"Sarunās paustā vēlme tika pārbaudīta. Tika konstatēts, ka nekas no tā neapstiprinās, netiek darīts, un šajā virzienā nekādi pierādījumi netika gūti. Protams, pirmām kārtām tika skatīts no skatupunkta, vai ir šīs īpašumtiesības slēptās. Tas arī netika apstiprināts. Un beigu beigās netika konstatēts, ka kāds no šiem projektiem realizētos," sacīja Straume.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (partijas "Vienotība" Saeimas frakcija) sprieda: "Ja personai pieder uzņēmums un, lai uzņēmumu attīstītu, virzīts likumprojekts, kas noteikti palīdzēs, būs investīcijas, vai tas nenorāda uz savtīgumu?"
Prokurors Māris Leja norādīja: "Daudzi Saeimā pieņemtie lēmumi tieši vai netieši ietekmē pašu pieņēmēju, viņu radinieku, draugu intereses, kaut vai tā pati nodokļu politika. Un man šodien sēžot, analizējot situāciju par termiņuzturēšanās atļaujām, rodas jautājums, kur ir tā robeža, līdz kurai Saeimas deputāts var balsot par priekšlikumu, neriskējot ar pārmetumu par savtīgumu, un kur vairs nevar."
Sēdes beigās tika pieminēta arī komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas nesenā tikšanās restorānā "Trīs pavāri" ar Lemberga bērniem piederošā uzņēmuma "LSF Holdings" bijušo valdes priekšsēdētāju Edgaru Jansonu. Sudraba atzina, ka viņai ar Jansonu ieteicis tikties publicists Imants Liepiņš.
"Pārrunājot ar Imantu Liepiņu, kas ir Latvijas Žurnālistu savienības valdes loceklis, konkrētos faktus, ko viņš ir analizējis no publicētajām sarunām, viņš man ieteica, ka vajag parunāt ar Edgaru Jansonu, kas netieši ir šajās sarunās pieminēts par kukuļa došanu, kur viņš skaidri pazīst šo cilvēku kā aktīvu cīnītāju pret kukuļošanu un izsaimniekošanu, un tāpēc es ar Edgaru Jansonu satikos," skaidroja Sudraba.
Vaicāta, kādēļ ar Jansonu tikusies kafejnīcā, nevis aicinājusi uz izmeklēšanas komisijas sēdi, Sudraba teica: "Tāpēc, ka, lai vispār iepazītos un saprastu, vai viņš vispār ir gatavs nākt un iesaistīties komisijā, ir normāli, cilvēcīgi, ka jāsatiekas, jānovērtē situācija (..)."
Savukārt pats Jansons norāda – ar Sudrabu ticies privāti, jo negribējis iet uz Saeimu. "Mēs dzīvojam brīvā valstī, es varu tikties arī ar Valsts prezidentu. Ja viņš uzskata, ka viņš ar mani ir gatavs tikties, tā ir viņa problēma, ne mana. (..) Es vienkārši negribēju iet uz Saeimu. Ļoti vienkārši. Ne uz Saeimu, bet tur, kur sēž tā komisija, es tur negribēju iet," teica Jansons.
Sudraba teica, ka pēc šīs sarunas Jansons esot apsolījis ierasties komisijā. Jansons to komentēja šādi: "Es nezinu, vai esmu apsolījis, bet teicu, ka, ja mani aicinās, es atnākšu, uzaicinājumu vēl neesmu saņēmis."
Pēc Sudrabas teiktā, Jansons tiks aicināts arī uz komisiju, bet ne nākamajā sēdē, jo nākamajā sēdē komisija plāno atkal atgriezties pie jautājuma, kas tad īsti ir valsts nozagšana.
Jau ziņots, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, Saeimā izveidota šim jautājumam veltīta parlamentārās izmeklēšanas komisija.
