Tuvojoties komisijas darba noslēgumam, Sudrabai radušies secinājumi, uzklausot komisijā aicinātos un analizējot kriminālprocesa materiālus. Viņasprāt, lielākā problēma bijusi ar lietas izmeklēšanas procesu.
“Tas, kādā veidā bija organizēts viss izmeklēšanas darbs jau pirms procesa ierosināšanas, bija vai nu ar milzīgām kļūdām, vai neprofesionalitāti. Tāpēc arī nespēja iegūt tos pierādījumus, kurus vēlējās iegūt.
Vienkārši process nebija tā organizēts, lai nonāktu pie vainu pierādošiem pierādījumiem," sacīja Sudraba.
Viņa uzsvēra – ja tiek izvirzītas apsūdzības, ka kāds izdarījis noziegumu, jābūt faktiem, kas to varētu apliecināt. Viņasprāt, izmeklēšanā tika izvirzīta ambicioza apsūdzība, bet atbilstoša izmeklēšanas plāna nebija.
Tādējādi tā esot bijusi arī manipulācija ar sabiedrības viedokli, piebilda Sudraba.
Ceturtdien, 4.janvārī, "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisija slēgtā sēdē iztaujās ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un bijušo KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.
Jau ziņots, ka Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
