Tradicionāli visvairāk pieteikumu iesniegts Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē. Studiju programmu augšgalā vērojamas nelielas izmaiņas, un lielākā konkurence būs LU programmās "Tiesību zinātnes", "Ārstniecība" un "Datorzinātnes".
Izvēlas jomas, kas padodas
Pieteikšanās studijām noritēja nedēļu un noslēdzās otrdienas, 11.jūlija, vakarā. Vienotajā uzņemšanas sistēmā redzami dati par 12 valsts un privātajām augstskolām, un tie rāda zināmu tendenci par izvēlēm kopumā. Nedēļas laikā skaitļi, kas atspoguļo iesniegto dokumentu skaitu, auga lēni, un, lai gan augstskolu uzņemšanas punktos veidojās rindas, nebija vērojams, ka lielākā daļa pieteikumu tiktu apstiprināti pašā pirmajā dienā.
Topošā studente Inga atzina, ka viņu interesē moderno valodu un biznesa studijas. "Patīk valodas. Jā, un, man liekas, ar valodām ļoti tālu dzīvē var tikt. Pati dzīvoju ārzemēs pirms tam piecus gadus, tā kā es tikko atgriezos mājās, un es saprotu, ka ar labām angļu valodas zināšanām es varu atrast labu darbu. Tā kā tagad ir tikai jāpamācās un jāstiprina savas zināšanas."
Aprunājoties ar topošajiem studentiem, secināms, ka liela daļa savu izvēli balstījusi uz jomām, kas padevušās vidusskolā.
Daļa vēlas studēt tur, kur klases biedri, bet vēl citiem svarīga ir iespēja mācīties bez maksas. Par tālākām darba iespējām domā maza daļa uzrunāto jauniešu.
"Man gandrīz visi klases biedri nāk uz šejieni mācīties. Laikam tās zināšanas, ko es ieguvu, lika man apsvērt šādu nākotnes iespēju. Tas noteikti ir tas, ko es gribu darīt turpmākos četrus gadus - mācīties, un tad tālāk domāšu par darba iespējām," atzina Sabīne.
Par dažiem tūkstošiem mazāk
Kopumā bakalaura studijām šogad pieteikušies vairāk nekā 12 000 cilvēku, ieskaitot saņemto pieteikumu skaitu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kas datus administrē pati.
Kopējā sistēmā neparādās pieteikumu skaits vēl tādās augstskolās kā Kultūras akadēmija, Sporta un pedagoģijas akadēmija un citās. Tāpēc topošo studentu skaits varētu būt nedaudz lielāks un vienlaikus par dažiem tūkstošiem mazāks nekā pērn.
Šogad bijis arī mazāks vidusskolu absolventu skaits - vien 18 000, un tas nozīmē, ka studijām septembrī piesakās tā dēvētie "demogrāfiskās bedres" bērni.
Visvairāk pieteikumu ir lielajās universitātēs, kurās studēs lauvas tiesa topošo speciālistu. Populārāko programmu topa apakšgalā šogad ir "Ekonomikas un vadības zinības", arī "Komunikācijas zinātne" palikusi ārpus top trijnieka. Atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā to skaidro ar finansējuma pārdali par labu dabas un inženierzinātnēm. Budžeta vietām šajās programmās atvēlēti 26 miljoni eiro, bet sociālajām zinātnēm trīs reizes mazāks finansējums, uzsvēra ministrijas eksperts Jānis Paiders.
"Nacionāli tas izskatās tā, ka, ja mums attiecīgi gadus piecus atpakaļ aptuveni 20% no visiem studentiem valstī gan valsts, gan privātās augstskolās studēja dabas un inženierzinātņu programmās, tad šobrīd tie ir 25%, tam skaitlim nedaudz palielinoties ar katru gadu. Lielā mērā atspoguļo gan, kā jau es teicu, mūsu politikas prioritāti, gan arī pieprasījumu pēc šīs nozares speciālistiem, un jaunie studenti reaģē arī uz šo pieprasījumu pakāpeniski. Viens ir vietu skaits, bet otrs ir arī nauda, kas seko šīm vietām, kur galvenokārt seko dabaszinātnēm šobrīd," sacīja Paiders.
IT speciālistu Latvijā arvien trūkst
Pērn vairums pirmkursnieku studēja tieši sociālās zinātnes un komerczinības. Šogad visvairāk pieteikumu ar pirmo prioritāti iesniegts tādās LU programmās kā "Tiesību zinātne", "Datorzinātnes" un "Ārstniecība". Par juristiem, advokātiem un citiem tiesību speciālistiem ierasti vēlas kļūt daudzi.
Valsts politika pārdalīt daļai tik būtiskās budžeta vietas par labu eksaktajām un inženierzinātnēm aizvien nav vainagojusies vērienīgiem panākumiem.
RTU kaut nedaudz, tomēr aizvien palikusi aiz LU, par spīti darba devēju ikgadējiem aicinājumiem studēt tieši tur. Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Ruta Porniece saka, ka prioritārajām jomām atvēlētās budžeta vietas varētu neizdoties piepildīt un tad būs jāsludina atkārtota pieteikšanās.
"Pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem, īpaši programmētājiem, ir ļoti augsts. Šajā nozarē joprojām ir augstākais darbaspēka trūkums. Visvairāk valsts budžeta studiju bezmaksas vietas tiek piešķirtas tieši dabas zinātnēs, matemātikā, un, ja es skatos, tad pagājušajā gadā bija vairāk nekā 10 000 bezmaksas studiju iespējas," teica Porniece.
Pieprasījums pēc sociālajām zinātnēm sarūk, bet interese par zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jeb tā sauktajām STEM jomām ir stabila. Pagājušajā gadā inženierzinātnes sāka studēt nepilni 5000 pirmkursnieku.
Bijušais ministrs: Augstskolām jāapvienojas
Savulaik pirmais par reformu nepieciešamību runāja bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, un izpelnījās Rektoru padomes neuzticību. Tagad LU un RTU rektori paziņojuši, ka Latvijā pietiktu ar 3-8 universitātēm, jo studentu skaits ir neproporcionāli mazs salīdzinājumā ar milzīgo piedāvājumu. Līdz 2019.gada akreditācijai augstskolas būs spiestas pakļauties reformām, saka bijušais ministrs.
"Nu akreditācija ir viens spiediens, valsts, es domāju, vairs neko nedos. Uz to ir naivi cerēt. Kaut kādā ziņā mums lēni pielec.
Tas nebija arī nekāds noslēpums, ka arī studentu skaits kritīsies demogrāfijas dēļ. Tas, kas tur var notikt, tas ir apvienoties tām augstskolām, vecākajai paaudzei vienkārši pašpensionēties," sprieda Ķīlis.
Prognozējams, ka studentu skaits turpinās sarukt arī nākamajos gados. Un arvien lielāka daļa skolēnu izšķiras par labu strādāšanai, nevis studijām. Tā šogad lēmusi arī trešā daļa to vidusskolēnu, ko jūnijā aptaujājis "Swedbank" Finanšu institūts.
