Pēdējo 16 gadu laikā studiju un studējošo kredītos piešķirti 282 miljoni eiro, ar aizņēmuma palīdzību ļaujot mācīties vairāk nekā 57 tūkstošiem studentu, bet pie tēriņiem uzturam tikt 25 tūkstošiem studentu. Lai gan valsts galvotiem kredītiem ik gadu tiek rezervēti teju 36 miljoni eiro, bet piešķirti tikai deviņi miljoni, tikai līdz 2,5 miljoniem eiro valstij nākas reāli izlietot, sedzot kredītus bērnu piedzimšanas gadījumos, bāreņiem un invalīdiem, arī noteiktās publiskā sektora profesijās strādājošajiem.
Lielākais pieprasījums pēc studiju kredītiem mācību maksai ir nozarēs, kurās augstskolās mazāk budžeta vietu. “Pirmajā vietā ir uzņēmējdarbība un administrēšana, otrajā vietā ir sociālās zinātnes, trešajā ir tiesību zinātnes, tad ir ārstniecība," uzskaita Studiju un zinātnes administrācijas vadītāja Sandra Sidiki.
Sidiki norāda, ka pieteikumi ir ļoti daudz, bet atsijāšana notiek pašā bankā, jo slēdzot līgumu, bankas pieprasa arī galvojumus vai galvotājus. Tiem, kam šo drošības līdzekļu nav, kredīts netiek izsniegts, līdz ar to šo noslēgto līgumu skaits samazinās.
Tikmēr "SEB bankas" Produktu attīstības pārvaldes pārstāve Veronika Vīksna skaidro, ka banka ir tikai starpnieks bez saviem nosacījumiem, tie noteikti Ministru kabineta noteikumos. "Protams, ka ne visi spēj izpildīt šos nosacījumus," saka Vīksna, "Mēs varētu teikt, ka šie ir vieni no tiem kredītiem, kur maksājumu disciplīna ir samērā laba.”
Un laba tā ir tāpēc, ka kredītus piešķir pēc ļoti stingriem nosacījumiem. Lielākajai daļai studentu galvotāji ir vecāki, kam tad arī nākas maksāt bankai, ja atvasei pēc mācību beigšanas vai pārtraukšanas ir naudas grūtības.
Taču Latvijas Studentu apvienība uzskata, ka tik stingras prasības ierobežo studētgribētājus, jo, piemēram, daudziem jauniešiem vecāki "treknajos gados" aizņēmušies, tādējādi lielo saistību dēļ par galviniekiem neder.
"Tāpat ir arī problēma, kas saistīta ar studiju kredīta apmēru. Šobrīd Ministru kabineta noteikumos ir noteikta maksimālā summa, bet ir vairākas studiju programmas, kuras ir dārgākas nekā šī kredīta maksimālie griesti," stāsta apvienības prezidente Maira Belova. Viņa arī norāda, ka šādās situācijās studējošajiem jāņem studiju kredīts un vēl jāpiemaksā klāt.
Aug arī interese saņemt kredītus studijām ārzemēs, kur tās ir dārgākas, piebilst "SEB bankas" pārstāve Veronika Vīksna. Studētgribētāji dodas uz Lielbritāniju, Nīderlandi, Dāniju, lai apgūtu biznesa vadību, arhitektūru, dizainu.
Studentu apvienība sākusi aktīvas sarunas ar Studiju un zinātnes administrāciju, lai valdības noteikumus mīkstinātu un valsts galvotā nauda, no kuras pašlaik lietā netiek likta pat trešā daļa, būtu pieejama studentiem. Pašlaik esot pāragri cerēt, ka izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos līdz nākamajam studiju gadam.
