Lai arī jau vairākus gadus vispārīgi diskutēts par RPIVA un Latvijas Universitātes (LU) attiecībām un iespēju tās apvienot, LSA uzskata - līdz šim tā arī nav savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli un sociāli izvērtētas diskusijas kopā ar ieinteresētajām pusēm par augstskolu tīkla sakārtošanu un kādu augstskolu reorganizācijas jautājumiem.
Studentu ieskatā, nedrīkst virzīt reformas bez dialoga ar iesaistītajām pusēm, tādējādi radot neuzticību valsts pārvaldes darbam un demokrātijai valstī.
Trūkst argumentēta rīcības plāna par to, kāda turpmāk izskatīsies pedagoģiskā izglītība Latvijā, norāda Studentu apvienība.
Studentu apvienības iebildumi, neskaidrības un bažas:
- Tā kā RPIVA realizē kopīgas studiju programmas ar citām augstskolām, arī ārvalstīs, rīkojuma projektā nav minēts, vai šīs augstskolas piekrīt, ka šīs programmu daļas pārņem LU. LSA ieskatā, nav vēlams pārtraukt veiksmīgas sadarbības saiknes ar citām augstskolām.
- Līdz ar RPIVA likvidāciju LU pārņemtie finanšu līdzekļi būtu jānovirza pedagoģijas studiju kvalitātes celšanai, nevis citām funkcijām.
- Nav skaidrības par līdzšinējām RPIVA studiju maksas atlaidēm un transporta kompensācijām.
- Tā kā akadēmijas konkrēts likvidācijas plāns nav izstrādāts, RPIVA studējošajiem ir bažas par tālāko studiju turpināšanu, jo trūkst detalizētas informācijas. Ja RPIVA studējošajiem nāksies studijas turpināt citā augstskolā, tad informācija par vienošanās nosacījumiem būtu jādara zināma studējošajiem un valdībai vēl pirms lēmuma pieņemšanas.
- Būtu jāturpina projekti, kuru īstenošanā RPIVA ir iesaistījusies, nesamazinot līdzšinējās iespējas, arī tādās situācijās, ja studējošais izvēlējies nestudēt LU, bet kādā citā augstskolā. Pašlaik MK rīkojuma projektā netiek minēta šāda iespēja studējošajiem.
- Plānots pakāpeniski samazinā valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits tematiskajā grupā “Izglītība”, finansējumu novirzot 2.pīlāram. LSA iebilst valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu samazināšanai, tai skaitā tematiskajā grupā “Izglītība”.
- Pašlaik dokumentos nekas neesot minēts par rotācijām augstskolās un to, kā šis process ietekmēs studējošos. Ja tiek mainīti no valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas principi un kritēriji, tam vajadzētu noteikt trīs gadu pārejas periodu.
- MK rīkojuma projektā nav norādīti iespējamie finansiālie zaudējumi un avoti to segšanai, kā arī finanšu resursu apjoms, kurš būtu paredzēts izmaksāšanai RPIVA studējošiem, ja tie iebildīs pret studiju turpināšanu pēc reorganizācijas.
- LSA vērš uzmanību uz to, ka RPIVA studējošajiem, kas atrodas studiju pārtraukumā, arī jānodrošina studijas studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju programmai. Pašlaik Ministru kabineta rīkojuma projektā nav minēts, kā iespējamās pārmaiņas skars studentus, kas atrodas studiju pārtraukumā.
LSA uzskata, ka jānodrošina RPIVA iespēja studējošajiem, neraugoties, kurā augstskolā students izvēlēsies turpināt studijas, savus gala noslēguma darbus (bakalaura, maģistra, doktora) un kursa darbus, prakses darbus turpināt pabeigt pie pašreiz esošajiem mācībspēkiem, lai studējošie veiksmīgi spētu turpināt iesāktos darbus un viņiem jaunas pārmaiņas nesagādātu problēmas. Šobrīd nav skaidrs, vai tiks nodrošināta studējošajiem šāda iespēja.
Ņemot vērā līdzšinējo komunikāciju, kā arī informācijas trūkumu, rodas būtiskas bažas par to, vai RPIVA reorganizācija ir pietiekami izvērtēta.
Nav pieejama informācija, vai ir bijusi izvērtēta cita iespēja RPIVA un LU ciešākai sadarbībai un resursu konsolidācijai.
Savu atzinumu, kurā min iebildumus pret sagatavoto rīkojumu par RPIVA likvidēšanu, LSA iesniedza atbildīgajai ministrijai.
LSA aicina IZM sākt konkrētas diskusijas par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un sadarbībā ar sociālajiem partneriem un augstākās izglītības īstenošanā iesaistītājām pusēm izstrādāt iespējamos plānus augstākās izglītības iestāžu tīkla un darbības sakārtošanai, izvērtējot katras iestādes darbību un nākotnes tendences augstākajā izglītībā un zinātnē.
Iebilstot pret šādu ieceri, RPIVA studenti un personāls devās protesta gājienā. Sašutumu par ministrija rīcību RPIVA reorganizācijas lietā izteica arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Tikmēr LTV raidījums "De facto" ziņo, ka RPIVA sabiedrības viedokļa mainīšanai par labu izglītības iestādes saglabāšanai jau iztērējusi 15 460 tūkstošus eiro.
