Daudzdzīvokļu namos Sedā teju katrā mājas stāvā redzami tukši dzīvokļu logi. Taču apkures sezonā siltums dzīvokļos tiek piegādāts, līdz ar to nesamaksātie rēķini par centrālapkuri veido lielāko parādu summu Strenču novadā.
„Daudzi dzīvokļi ir tukši, vispār nav saimnieku - ļaudis ir aizbraukuši, vecie nomirst, jaunie brauc uz ārzemēm, bet dzīvoklis paliek,” saka Sedas iedzīvotāja Zinaīda Kuzmina.
„Normāli cilvēki jau maksā, bet tiem, kam nav darba vai zemas algas, tiem ir parādi un lieli parādi. Pat no pagājušā gada,” atzīst vēl viena Sedas iedzīvotāja Katrīna.
Piedzīt šādus parādus Strenču novada pašvaldībai būs ļoti sarežģīti, tomēr netrūkst jau arī ļaunprātīgo nemaksātāju.
„Ir krāpnieki no Rīgas, kas ir izkrāpuši Rīgā dzīvokļus un Sedā nopirkuši, lai it kā piedāvātu, tie sastāda lielu daļu,” saka Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. „Vairāk jau jaunie cilvēki, pensionāri jau maksā. (..) Nauda viņiem [jaunajiem] ir, brauc ar mašīnām, bet negrib maksāt,” par citiem Sedas iedzīvotājiem saka Vits Markuss.
Kopējā komunālo maksājumu parādu summa šobrīd sastāda aptuveni 10% no pašvaldības gada budžeta. Nelielā novadā tā ir visai ievērojama summa, kuru varētu novirzīt ielu vai izglītības iestāžu labiekārtošanai. Pašvaldība jau līdz šim aicinājusi parādniekus segt savas saistības, taču summa turpinājusi pieaugt, un atsevišķos gadījumos tiesa varētu būt vienīgais risinājums, kā līdzekļus atgūt. „Tas varbūt ir vienīgais veids, kā cilvēku piespiest maksāt, ja viņam draud izlikšana no dzīvokļa. Ir arī skarbi,” atzīmē Pētersons.
Pirms uzsākt tiesvedību, pašvaldība rūpīgi izvērtēs, vai parādu būs iespējams atgūt un tiesas izdevumi neradīs papildus zaudējumus. Lielākie komunālo maksājumu parādi novadā sasniedz 7000 eiro.