Tuvojoties jaunajam mācību gadam, pedagogiem aizvien nav skaidrības par to, kā notiks kvalitātes pakāpju piešķiršana. Atbildīgā ministrija piedāvā procedūru nodot pilnā skolas direktoru pārziņā. Tā kā līdz jaunā mācību gada sākumam nav tālu, jaunās izmaiņas Saeimā grib virzīt steidzamības kārtā.
Līdz ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu, kam septembrī apritēs viens gads, bijušas ļoti daudzas diskusijas tieši par piemaksām. Arī tādēļ, ka daļai pedagogu pieteikšanās uz šīm pakāpēm līdz ar jauno modeli tika ierobežota, notiek tiesāšanās Satversmes tiesā.
Līdz šim piemaksas pedagogiem par iegūto kvalifikācijas pakāpi un citiem kvalitātes rādītājiem veidoja piecas kvalitātes pakāpes. Pirmās trīs piešķīra skolas direktors, ceturto – pašvaldība, bet pēdējā, piektā pakāpe, bija jāsaskaņo ar Izglītības ministriju.
Septembrī, ieviešot jaunus atalgojuma aprēķina principus, ministrija piedāvāja samazināt pakāpju skaitu līdz trim un noteikt kvotas, cik skolotājiem dažādās pašvaldībās, atkarībā no skolēnu skaita, drīkstētu piemaksāt. Tas izsauca asu nozares kritiku. Ņemot vērā, ka tālu nav jaunā mācību gada sākums, Saeimas atbildīgā komisija steidzamības kārtā virza tālāk grozījumus likumā, kas palielinātu direktoru autonomiju.
Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele pauda cerību, ka ceturtdien Saeima atbalstīs grozījuus, un no jaunā mācību gada pedagogiem būs skaidrs, ka viņi var pretendēt uz trīs kvalitātes novērtējuma pakāpēm, ko piešķirs pati skola un šis finanšu fonds būs direktoru rīcībā.
Līdz šim kvalitātes pakāpju saskaņošana esot bijusi pārlieku birokrātiska, skolotājiem bija jāraksta gari pašvērtējuma ziņojumi, bet tagad primāri vērtēšot darbu mācību stundas laikā, skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotōba").
"Mainīsies tas, ka mēs atsakāmies no lielas daļas birokrātijas, kur līdz šim pedagogam, kura pamatdarbs ir mācību stunda, un augsta stundas kvalitāte un labums skolēniem, lai saņemtu kvalitātes pakāpi un atbilstošo piemaksu, bija jāveido gari un pamatīgi dosjē. Šobrīd galvenais fokuss ir uz mācību stundu kvalitāti.
Katrā skolā tiks izveidota šī kvalitātes novērtēšanas komisija, kas arī vēros pedagogu stundas un pieņems to vai citu lēmumu par kvalitātes pakāpju piešķiršanu. Es teiktu tā, ka skolotājiem būs vienkāršāk.
Ministru kabinetam būs jāizstrādā vadlīnijas, ko mēs izdarīsim, līdz ar to, teiksim, nu tāds rāmis būs iedots, bet katrā skolā ir sava specifika, un mana pārliecība vienmēr ir bijusi tāda, ka direktoram ir jāprasa pilna atbildība par viņa darbu, bet ir jādod arī rīcības brīvība, lai šo kvalitāti realizētu," sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Lai gan šāda kārtība esot labāka par iepriekšējām kvotām, pedagogu arodbiedrība tagad satraucas par brīvu kvalitātes standartu interpretāciju, sakot, ka jaunā kārtība dēvējama vien par direktora motivācijas fondu, un tā pedagogus nostādīšot vēl nevienlīdzīgākās pozīcijās.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības līdere Inga Vanaga norādīja - to, ka nebūs vienāda samaksa un pedagogi nebūs izvērtēti pēc vienādiem kritērijiem, nevar saukt par nacionāla mēroga kvalitātes pakāpju sistēmu, “bet drīzāk tas ir direktoru rīcībā esošs finansējums jeb motivācijas fonds”.
“Un tas, ko mēs centīsimies panākt Ministru kabineta noteikumu ietvaros, ka arodbiedrība piedalās komisijas darbā. Vienlīdzības zīmi mēs nevaram ielikt starp otro pakāpi, kas piešķirta kādā Rīgas skolā, un kādā, piemēram, Liepājas skolā,” sacīja Vanaga.
Direktori savukārt pauž satraukumu par to, ka viņu nelabvēlīga lēmuma rezultātā skolotāji varētu sūdzēties pašvaldībā un tālāk tiesāties. Aptuveni pēc mēneša gaidāms Satversmes tiesas spriedums lietā, kur pedagogi sūdzējušies par to, ka līdz ar jauno pedagogu atalgojuma modeli, daļai skolotāju bija liegta iespēja pieteikties šīm pakāpēm.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosinās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus likumā par pedagogu kvalitātes pakāpju turpmāku piešķiršanu virzīt steidzamības kārtībā. IZM cer, ka Saeima izmaiņas otrajā galīgajā lasījumā pieņems sēdē ceturtdien, 27. jūlijā.
Jau ziņots, ka līdz šim piemaksas pedagogiem par iegūto kvalifikācijas pakāpi un citiem kvalitātes rādītājiem veidoja piecas kvalitātes pakāpes. Pirmās trīs piešķīra skolas direktors, ceturto – pašvaldība, bet pēdējā, piektā pakāpe, bija jāsaskaņo ar IZM. Septembrī, ieviešot jaunus atalgojuma aprēķina principus, ministrija piedāvāja samazināt pakāpju skaitu līdz trim un noteikt kvotas, cik skolotājiem dažādās pašvaldībās atkarībā no skolēnu skaita drīkstētu piemaksāt.
