Viņš pauda neizpratni, kāpēc ilgus gadus augstskolas rektors varēja strādāt un pēkšņi tas vairs nav iespējams.
Latvijas izglītības sistēma valodas dēļ bija noslēgta un norobežota gan no akadēmiska personāla, gan no studentu piesaistes viedokļa. Un pašreizējā diskusija par augstskolu rektoru valodu zināšanām ir iespēja atzīt savas kļūdas un mainīt likumus, uzskata Simanovičs.
Viņš pauda pārliecību, ka Latvija var kļūt par augstākās izglītības centru, eksportēt izglītību, bet valodas prasības ir ierobežojošs faktors. Tāpēc ir jāapzinās savas stiprās puses un jāatrod kompromiss, piedāvājot arī izglītības programmas angliski. Tas ir arī svarīgi, lai augstskolas būtu atpazīstamas starptautiski.
Simanovičs arī atgādināja, ka uzņēmējiem ir svarīgs izglītots darbaspēks, un problēma ir tajā, ka gudrākie cilvēki brauc studēt uz ārzemēm un tur arī paliek, ja Latvijā viņiem nevar piedāvāt labu izglītību.
Piedāvājot kvalitatīvu augstāko izglītību Latvijā, mēs piedāvājam jauniešiem palikt un mācīties šeit, norādīja uzņēmējs.
Jau ziņots, ka jautājums par valodu augstskolā kļuva aktuāls, jo tieši valodas dēļ par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nevarēja kļūt augstskolas Satversme sapulces ievēlētais Mels Kenijs. Kenijam nav rektora amata pienākumu pildīšanai nepieciešamā latviešu valodas prasmju līmeņa, līdz ar to viņu nevar virzīt apstiprināšanai amatā. Pagaidām par augstskolas rektora pienākumu izpildītāju iecelts Latvijas Universitātes prorektors un Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens.
Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts pauda uzskatu, ka jāpārskata latviešu valodas zināšanas prasības augstskolu vadītājam.