Spriež par iespējām uzlabot latviešu valodas mācīšanu latviešu skolās ārzemēs

Diasporas latviešu jaunā paaudze arvien attālinās no latviešu valodas kā dzimtās valodas. Daudziem tā jau kļūst par svešvalodu, tāpēc šobrīd aktuāli, kādi uzlabojumi nepieciešami līdzšinējā mācību darbā latviešu skolās ārzemēs. Tas ir viens no daudzajiem jautājumiem, ko otrdien un nākamajās divas dienas Līgatnes novadā pārrunās diasporas latviešu skolotāji no visas pasaules profesionālās pilnveides kursos.    

Ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes atsvešināšanās no latviešu valodas kā dzimtās valodas sevišķi izjūtama pēdējā desmitgadē. Tas skaidrojams ne vien ar to, ka latviešiem, emigrējot uz citām valstīm, tur veidojas ģimenes un bērni mācās vietējās izglītības iestādēs, bet kopumā, īpaši Eiropā, diaspora kļūst arvien lielāka, to ir grūtāk aptvert, kā arī mainās prasības un vajadzības. Tas nozīmē, ka ārzemju latviešu skolu skolotājiem ir jāievieš jaunas mācību metodes un citādāka pieeja diasporas bērniem, kas tad šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem arī iesaistītajām organizācijām Latvijā.

“Skolai būtu jāsniedz iespēja apgūt latviešu valoda ļoti dažādos līmeņos, jo ir cilvēki, kuriem latviešu valoda ir ļoti vienkāršā, latviešu valodas sarunvalodas līmenī, un viņiem ir jādod atbalsts, lai viņi šo latviešu valodu nepazaudētu, bet ir arī otra grupa, kura savukārt uzstāda ļoti augstas prasības, kuras ne visas skolas spēj nodrošināt,”  norādīja Stokholmas latviešu skolas vadītāja Ieva Reine.

Lai ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem un jauniešiem būtu interese apmeklēt latviešu skolas un apgūt latviešu valodu, svarīgi ir, lai tam būtu arī kāds apliecinošs izglītības dokuments.  Sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Latviešu valodas aģentūru, šobrīd pie tā arī tiek strādāts. Tāpat norit darbs pie apmācības ieviešanas interneta vidē, lai skolotāji ar bērniem varētu strādāt attālināti.

 “Latviešu valoda tiks mācīta ar skolotāju palīdzību skaipā (“Skype”), un vēl viens rīks, kas šobrīd top, tas būs pašmācības rīks, kurā katrs pats varēs darboties. Tas ir, lai aptvertu pēc iespējas vairāk bērnu, un jāsaka, ka protams, arī ar vecāku palīdzību,” stāstīja Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.

Kamēr Eiropā latviešu kopiena kļūst lielāka, cita situācija gan vecās diasporas zemēs, piemēram, ASV, sevišķi no centra attālākās vietās, kur latviešu pievienojas arvien mazāk un izjūtams, ka arī tā saikne ar Eiropu un Latviju vairs nav tik cieša. Tā nu turienes latviešu skolotājiem šobrīd svarīgi attīstīt tieši komunikāciju ar citu valstu pedagogiem, lai biežāk varētu smelties idejas un ieteikumus darbā ar latviešu bērniem.

“Tas ir ļoti individuāls sagatavošanās darbs un varbūt, ja būtu kādi pieredzējuši cilvēki, kam tu vari, piemēram, piezvanīt un pajautāt, to ideju pārrunāt, tas varētu būt ļoti labi,” pauda Mineapoles un St.Paulas latviešu skolas pārzine, skolotāja Indra Halvorsone.

Šis ir jau piektais gads, kad kopā sapulcējas diasporas latviešu skolotāji no visas pasaules, bet šoreiz tas aizrit arī Latvijas simtgades kontekstā. Arī pasaules latvieši jau sākuši gatavoties svinībām, un šodien arī tika godināts Latvijas simtgades karogs, kas pērn decembrī uz sāka ceļu no Rīgas pils un svinīgos notikumos jau uzņemts pie latviešiem Austrālijā, Kanādā, Īrijā un Lielbritānijā, bet jau pavisam drīz ceļos pie latviešiem Skandināvijas valstīs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti