Viņš pauda, ka Latvija aizvien nav tikusi galā ar tiesisko duālismu, kas izveidojās savulaik, valstī varu pārņemot Kārlim Ulmanim. Proti, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, Ulmanis tai nepretojās, un kļuva skaidrs, ka viņa rokās bija nonākusi pārāk liela vara. "Demokrātija, kas mums ir šodien, ir lēnāks mehānisms savā darbībā, bet efektīvāks mehānisms, jo diskusijā tiek nonākts pie kompromisa risinājuma. Viens cilvēks ar savu rīcību var izdarīt fatālas kļūdas ar fatālām sekām," pauda Spārītis.
No otras puses, atjaunotajā Latvijā pirmajam prezidentam Guntim Ulmanim, pēc Spārīša vārdiem, bijušie nomenklatūras pārstāvji, kas bija kļuvuši par ietekmīgiem cilvēkiem Latvijā, "prezidenta dienas kārtību, funkcijas sastādīja tā, lai prezidenta vara izpaustos ļoti marginālā veidā". "Lai viņa domas, rīcība vairāk saistītos ar tēla veidošanu, bet nevis politiskos un ekonomiskos procesos," teica Spārītis.
Tādējādi svarīgākais kontekstā ar tautas vēlētu prezidentu ir izveidot skaidru viņa pilnvaru un pienākumu sarakstu. Tajā vienlaikus ir jābūt noteiktai varai, kas būtu prezidenta rokās, nepadarot to pārāk lielu.
"Tāpēc, ja līdz šim, šajos 27 gados [kopš neatkarības atgūšanas] nav pārskatīts prezidenta amata apraksts, pienākumu un tiesību saraksts, tad beigās nav jēgas runāt par tautas vēlētu prezidentu," sacīja Spārītis.
Tāpēc neseno Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu nākamo prezidentu 2019.gadā vēlēt tautai, viņš nosauca par „deklaratīvi efektīvu soli lielā mērā ar PR funkciju, bet šai iniciatīvai nav mehānisma”. Arī viņu pašu savulaik aicināja kļūt par Valsts prezidentu, taču Spārītis atteicās: "Tad, kad man piedāvāja kandidēt, tad mana intuīcija nebija maldīga nevienu brīdi, jo es sapratu, ka mani aicina kā "lielgabala gaļu". Šajā gadījumā mana personālija nebūt nebija tā, kam bija jābūt virzītai šajā cīņā. Es būtu varējis uz kādu laiku aizpildīt šo cīņas lauku, būtu varējis paspēkoties viena vai otra ekrāna priekšā, bet es pieņemu, ka situācijas un personālijas bija izlemtas jau iepriekš un tādējādi nodot zinātniekus, kas ir Latvijas intelektuālā elite, (..) likās negodīgi pret viņiem," sacīja Spārītis.
Tāpat ir jābūt skaidram, kā prezidenta kandidātus izvēlēsies – sporta spēlēs, Dziesmu svētkos, tirgus laukumā vai pēc skaļākās balss principa, retoriski jautāja Spārītis. "Kurš izvirzīs šo tautas vēlētu prezidentu? Vai tās būs partijas vai pašvaldības un kādi būs šie kritēriji?" teica Spārītis.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš aicināja Saeimu lemt par tautas vēlētu Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām. Lielākām pilnvarām, pēc Vējoņa domām, būtu jābūt arī premjeram.
Kā zināms, tautas vēlēts prezidents tautā ir ļoti populāra ideja. Un arī vairāki politiķi un partijas savulaik ir izteikuši tādu piedāvājumu. Taču – vairākkārt arī ir skanējušas bažas, piemēram, par to, kas tad tiktu ievēlēts, zinot, ka dažādu aptauju augšgalā mēdz būt piemēram, krimināli apsūdzētais Aivars Lembergs vai Krievijas valdošās partijas līgumpartneris Nils Ušakovs.
