Dzīvībai visbīstamākās, protams, ir autoavārijas, kādu slidenos laika apstākļos netrūkst, tomēr, arī paslīdot uz trotuāra, iespējams gūt ļoti smagas traumas.
"Sevišķi cilvēki, kas ir vecāki un kuriem kaulu blīvums ir mazāks, ir tā saucamā osteoporoze, tad, lai gūtu kādu lūzumu, nemaz daudz nevajag," stāsta Andris Vikmanis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs.
Šogad pēc smagiem kritieniem uz ietvēm vai ceļiem neatliekamo medicīnisko palīdzību izsaukuši un pēc tam slimnīcā nogādāti 240 cilvēki.
"Traumas, uz kurām izbrauc NMPD mediķi ir smagas, ļoti nopietnas. Biežāk tie ir roku, kāju lūzumi – cilvēks nespēj piecelties, lai dotos pēc palīdzības," stāsta Inga Vītola, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve.
"Nereti ir arī galvas traumas. Tās ir salīdzinoši bīstamas tādēļ, ka sūdzības var parādīties vēlāk. Reizēm mums ir gadījumi, kad dodamies uz izsaukumiem, kad cilvēki jau ir aizgājuši līdz mājām un parādās slikta dūša, vemšana, pat samaņas traucējumi," Vītola stāsta.
Pašas smagākās traumas saistītas ar mugurkaula, kā arī iegurņa lūzumiem. Bet kā rīkoties, ja redzat paslīdējušu, traumētu cilvēku?
"Katrā ziņā viņu nevajadzētu stutēt uz kājām un likt iet līdz tuvākam benķītim. Ja kaut kas ir noticis un kāds palīdz, tad jāparūpējas, lai viņš nesēž mitrā vietā, peļķē, vajag palikt kaut ko apakšā – mēteli un, protams, izsaukt ātro palīdzību," stāsta Andris Vikmanis.
No traumām nav pasargāts neviens, arī bērni. Tiesa, lielākoties jaunā paaudze cieš slēpojot, slidojot vai šļūcot no kalna. Pēc negadījuma vecāki tiek aicināti savlaicīgi vērsties pie mediķiem pēc palīdzības.
"Jāvēršas būtu vienmēr, ja ir aizdomas par bojājumu, kuru ir grūti izprast ne tikai tāpēc, ka tās ir sāpes, bet arī ir kādas funkcijas traucējums. Arī, protams, ja ir audu bojājums, kur nepieciešams, piemēram, sašūt brūci, tad noteikti ir jāgriežas pie ārsta," pamāca Vilnis Grīnbergs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas virsārsts.
Ārsti aicina ikdienā izvēlēties laika apstākļiem piemērotas apavus ar ziemai paredzētu zoli. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem, dodoties ārpus mājas, ieteicams lietot spieķi – būs stabilāk.
