Reaģējot uz iesniegumiem, pārbaudītas gan mācībspēku latviešu valodas zināšanas, gan Krievijā izdotā mācību literatūra, taču secināts, ka pārmetumi bijuši nepamatoti.
Dienests uzskata, ka katrs gadījums jāizvērtē ļoti skrupulozi, pretējā gadījumā skolotāji un mācību iestāžu vadītāji var tikt apvainoti bez iemesla.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta priekšniece Inita Juhņēviča norādīja, ka “visi šie gadījumi mums tapa zināmi no iesniegumiem, kur sūdzējās lielākoties skolēni par to, ka pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs, iespējams, savā darbībā ir nelojāls pret Latvijas Republiku”.
“Apskatot visus šos gadījumus, mēs tomēr neguvām pierādījumus par pedagogu vai izglītības iestāžu vadītāju nelojalitāti. Kas nozīmē, ka, iespējams, ir bijusi kāda provokācija pret šiem pedagogiem. Jebkurā gadījumā mūsu secinājums ir, ka vienmēr ļoti detalizēti ir jāizvērtē katrs gadījums,” uzsvēra Juhņēviča.
Jau ziņots, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests pērn saņēmis trīs sūdzības par, iespējams, valstij nelojāliem pedagogiem vai skolu direktoriem.
Saeima 2016.gada 23.novembrī pēc vairāk nekā stundu garām debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas. Savukārt Izglītības ministrija skaidroja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu riskus valsts interesēm, tostarp drošībai, kas varētu rasties šādiem pedagogiem turpinot izglītot skolēnus.
