Pamanījuši savā darbavietā krāpšanu, korupciju, vides vai veselības apdraudējumu, darbinieki bieži par to klusē, baidoties no darba devēja represijām. Lai iedrošinātu par nelikumībām tomēr ziņot, Valsts kanceleja izstrādājusi likumprojektu, kas šādus ziņotājus jeb trauksmes cēlējus pasargātu.
Pie nosacījuma, ka sniegtās ziņas par valsts, pašvaldības vai privātas iestādes pārkāpumiem ir patiesas un sabiedrībai nozīmīgas, ziņotājam jeb trauksmes cēlējam tiek nodrošināta anonimitāte, bet darba devējam par vēršanos pret ziņotāju draud administratīva atbildība. Tāda ir izstrādātā likumprojekta pamatdoma.
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta tapšana prasīja vairāk nekā divus gadus. Un prognozējams, ka arī nonākšana līdz likuma gala versijai un veiksmīga īstenošana nebūs viegls ceļš. Nu par likumprojektu diskutēja Ministru kabineta komitejas sēdē.
Idejiski gan visas ministrijas, gan pašvaldības un “Sabiedrība par atklātību – Delna” atbalsta likumprojekta tālāku virzību, taču par dažiem aspektiem domas joprojām dalās. Lielākā diskusija – kurai iestādei uzlikt pienākumu sodīt darba devējus, kas par ziņošanu mēģina savu darbinieku ietekmēt. KNAB un tiesībsargs no šīs funkcijas jau atteikušies.
Arī Valsts policija, kurai pašreiz iecerēts to uzticēt, savu lomu tur neredz. “Mēs uzskatām, ka šī ir Valsts darba inspekcijas kompetence, respektīvi, iestādes, kurai ir tiesības sodīt administratīvi par šāda rakstura pārkāpumiem, jo Valsts policija nevar būt kā iestāde, kas atbild pilnīgi par visu,” norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Ja neatradīsies iestāde, kas to uzņemas, no administratīvā soda darba devējam, iespējams, atteiksies.
“Mēs turpināsim diskutēt, vai mēs šo atbildību tiešām paredzēsim. Iespējams, to var risināt citā veidā, kas ir pieņemamāks visiem,” saka Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe.
Pilnībā darba devējus no atbildības atbrīvot nedrīkst, uzskata Tieslietu ministrijā (TM). “Ja cilvēks tomēr ir saņēmies un nolēmis ziņot, tad šī persona tiek pietiekami aizsargāta. Un, ja tomēr šī aizsardzība ir pārkāpta, lai ir kāds, kas par to atbild. Vai tā tiešām ir administratīvā atbildība, ņemot vērā šīsdienas diskusiju, mums ir uzdots vēlreiz izvērtēt. Bet atbildībai mūsu skatījumā būtu jābūt,” norāda TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Tāpat vēl jāatrisina jautājumi par finansējumu trauksmes cēlēju kontaktpunkta izveidei, pēc “Delnas” ierosinājuma jāprecizē arī atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu un citas nianses.
Premjers deva likuma izstrādātājiem mēnesi laika, lai radītu likumprojekta gala versiju.
Ziņots, ka vēl 2015.gada janvārī Valsts kanceleja, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, kā arī toreizējais "Delnas" vadītājs Gundars Jankovs parakstīja memorandu par tiesiska regulējuma trauksmes cēlēju aizsardzībai izstrādi līdz tā gada beigām.
2016.gada rudenī bija plānots atrisināt pēdējās domstarpības pirms likuma tālākas virzīšanas, taču dažas ministrijas sāka skaļi apšaubīt arī būtiskus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus.
