Latvijas Bankas galvenajā ziņojumā teikts, ka ārstniecības iestādēm ar lielāku pieredzi ir labāks rezultāts. Tāpēc ilgtermiņā, tuvāko 3-4 gadu laikā gaidāmas izmaiņas stacionārajā aprūpē un pacientu plūsmā, atzina Ketners.
“Tas nozīmē, ka atbilstoši Pasaules Bankas pētījumam mēs pārņemam tās metodoloģiju, attiecībā uz pieejamību un pakalpojumu sniegšanu konkrētam iedzīvotāju skaitam. Noteiksim pieejamību pēc sasniedzamības un minūtēm - 30, 60 un 90 minūtes.
Tas nozīmē, ka primārie pakalpojumi un neatliekamie pakalpojumi tiks sniegti, taču mainīsies pakalpojumi attiecībā uz pieredzi un uz sarežģītām manipulācijām,” atzina Ketners.
Atsevišķās vietās netiks sniegti pakalpojumi, kur nav pieredzējušu speciālistu un atbilstošas aparatūras, piebilda Ketners.
Slimnīcas, kuras varētu kļūt par centrālajām un apmeklētākajām, viņš vēl nevēlējās prognozēt. Arī slimnīcu slēgšana nav paredzēta.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs raidījumā izteicās, ka Pasaules Bankas pētījuma priekšā jānoņem cepure, bet ne galva: “Dati jāizmanto saprātīgi un jāizvērtē, vai tie ir viennozīmīgi traktējami un ir būtiski.”
Viņš uzskata, ka šajā ziņojumā nav ņemta vērā pakalpojumu nepieciešamība un pieprasījums.
Jau tagad esot sarežģīti gadījumi, pārvedot pacientus no reģioniem. "Ja lielāks attālums jāpārvar līdz pakalpojuma sniedzējam, slimnieks var saņemt palīdzību novēloti," atzina Kalējs.
Jau tika ziņots, ka Pasaules Bankas pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm.