Veselības ministrija atzīst, ka pašlaik rindu organizēšana ir pašu veselības aprūpes iestāžu iekšēja atbildība, bet nākotnē plānots noteikt, kādā veidā rinda kārtojama, lai pakalpojumus saņemtu tie pacienti, kam tas nepieciešams visvairāk.
Jau vēstīts, ka rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem slimnīcās ir garas un šogad tā saucamās kvotas jau iztērētas. Tiesa, ik dienu vairāki desmiti pacientu uz izmeklējumiem neierodas vai tos iepriekš atsaka, apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas centra vadītāja Larisa Kirsone.
"Vienotajā pieraksta tālrunī ir tāda atsevišķa izvēlne, kā atteikties no iepriekšējā pieraksta, tie ir aptuveni no 60 līdz 80 zvaniem dienā. Cilvēki piezvana un atsakās no pakalpojuma," stāsta Kirsone.
Mēnesī uz nozīmētajiem izmeklējumiem neierodas 15% pacientu, un viņu vietās pakalpojumu nesaņem kāds cits, jo slimnīca pacientiem to nepaziņo. Par to Latvijas Radio pārliecinājās, mēģinot pierakstīties uz valsts apmaksātu izmeklējumu pie neirologa Austrumu slimnīcā.
Slimnīcas Informācijas centra operatore Natālija norādīja, ka ar ārsta norīkojumu pie speciālista varēs tikt 7.decembrī. Jautāti, vai var gaidīt zvanu no slimnīcas gadījumā, ja kāda vieta atbrīvojas, slimnīcā noteica: "Nu, mēs neatzvanām diemžēl. Mēs tikai uz ienākošajiem zvaniem strādājam," noteica medicīnas iestādē, norādot, ka cilvēkam pašam jāzvana un jāinteresējas par par atbrīvotām vietām. "Ja ir kāda vieta, tad mēs uzreiz arī rakstām," norādīja Austrumu slimnīcā.
Tikmēr Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā pie neirologa šogad vairs nepieraksta, arī numuru zvanu centrā atstāt nav iespējams. Slimnīcas pārstāve Dzintra Kļaviņa atklāj, ka Stradiņa slimnīcā uz izmeklējumiem neierodas katrs ceturtais pacients. Darbinieki gan fiksējot steidzamos gadījumus un tiem iespēju robežās atbrīvoto vietu piedāvā.
Pacientu ombuda padomes locekle un onkoloģisko pacientu biedrības „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe kritizē slimnīcas par to attieksmi pret pacientu.
"Acīmredzot, vai nu tur ir maz cilvēku vai tā attieksme – gan jau mums piezvanīs, kāpēc mums zvanīt? Ļoti daudz ir atstāts uz pacienta pleciem, un tas, kurš ir ņiprs, kurš prot iet ar elkoņiem pa priekšu un neskatīties, kas notiek, tie arī izdzīvo," norāda Berķe.
Problēmas ar kvotu pāragru aizpildīšanu veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība) iecerējis risināt, cītīgāk kontrolējot ģimenes ārstus. Vienlaikus arī slimnīcās iespējamas izmaiņas.
Pašlaik notiekot diskusijas ar Nacionālo veselības dienestu par to, kā efektīvāk organizēt rindas un kā nodrošināt to, ka pirmais pakalpojumu saņem tas pacients, kuram tas visvairāk nepieciešams, stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
"Tas, par ko šobrīd arī tiek diskutēts, kādā veidā pacientus sadalīt atbilstoši viņu veselības stāvoklim un atbilstoši indikācijām. Tas varētu būt arī normatīva akta grozījums, kas paredzētu, kādā veidā ārstniecības iestādei šī rinda būs jākārto," atzīmē Šneiders.
Atbildība vienlaikus jāuzņemas arī pacientiem, kas par atteikšanos no izmeklējuma iepriekš nepaziņo un tādā gadījumā neesot iespējams piedāvāt brīvo vietu citam, atzīst abu slimnīcu informācijas centru pārstāves.
