Jau ilgāku laiku Latvijas slimnīcas nespēj tikt galā ar uzkrājušos pacientu parādu nastu. Rekordiste šajā ziņā ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), kas ir lielākā slimnīca valstī. Kopējais pacientu parāds šai slimnīcai sasniedz aptuveni 4,5 miljonus eiro. Turklāt parādu apjoms turpina pieaugt, atklāj RAKUS pārstāve Aija Lietiņa.
"Pagājušajā gadā rēķinus par sniegto medicīnisko palīdzību slimnīcai nav nomaksājuši aptuveni 12 tūkstoši pacientu, paliekot parādā aptuveni 600 tūkstošus eiro," atzīst slimnīcas pārstāve.
Vidējā viena parāda summa nav īpaši liela – ap 50 eiro, taču, pat iesaistot parādu piedziņas kompānijas, atgūt izdodas vien nepilnu trešdaļu no parādiem.
"Slimnīcas pamatfunkcija ir ārstniecība un mums diemžēl nav tādu resursu, lai katram no šiem pacientiem atgādinātu, ka ir jāapmaksā rēķins. Tāpēc mēs šo parādu piedziņu esam nodevuši parādu piedziņas uzņēmuma rokās. Mēs, protams, saprotam, ka daudziem pacientiem ir sarežģīta finansiālā situācija un grūtības rēķinus nomaksāt, tādēļ mēs viņiem piedāvājam iespēju noformēt atliktos maksājumus un pusgada laikā nomaksāt rēķinus pa daļām. To arī daudzi izmanto," teic Lietiņa.
Pacientu parādu problēma ir labi pazīstama arī Paula Stradiņa klīniskai universitātes slimnīcai (Stradiņa slimnīca). Šajā gadījumā pacientu parādu kopsumma sasniedz aptuveni 1,5 miljonus eiro. Ap 200 tūkstošus lielas pacientu parādsaistības atzītas par neatgūstamām un norakstītas.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga stāsta, ka daļu parādā palikušo pacientu nav iespējams identificēt, jo viņi slimnīcā savulaik nonākuši bez identitāti apliecinošiem dokumentiem. Ir arī gadījumi, kad parāda piedziņas laikā atklājas, ka parādnieks jau miris.
"Mums ir ļoti liels padzīvojušu pacientu īpatsvars. Ja pacients ir ārstējies, varbūt arī ar kādu nopietnu saslimšanu, aizejot mājās viņam piecpadsmit dienu laikā ir jānomaksā rēķins. Bet viņš šajā laikā vai arī vēlāk nomirst, bet mums nekāda informācija atpakaļ nenāk. Tikai vēlāk, savācot informāciju, mēs uzzinām, ka pacients jau ir miris," atzīst Kreicberga.
Ļoti bieži pacienti paliek parādā salīdzinoši mazas summas – 20 vai 30 eiro, taču šādu parādnieku ir daudz. Atgūt izdodas aptuveni piekto daļu no parādiem, saka Kreicberga:
"Divas trešdaļas no parādiem ir nelieli maksājumi, bet arī parādu atgūšanas efektivitāte ir pietiekami zema."
Pacientu parādu problēma ir aktuāla arī reģionos esošajām slimnīcām. Tiesa gan, pacientu parādu kopsummas ir mazākas – dažām slimnīcām uzkrāto parādu kopējais apjoms mērāms vairākos simtos, bet citviet – dažos desmitos tūkstošu.
