Skrundas novadā uz 15 deputātu vietām startēja kandidāti no trim sarakstiem – Latvijas Reģionu apvienības (LRA), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un “No sirds Latvijai” (NSL).
Lai arī Skrundas novads nav liels - te ir nedaudz vairāk par 5000 iedzīvotājiem -, priekšvēlēšanu kaislības arī te negāja secen. Ja LRA un ZZS publiskajā telpā vairāk izvēlējās stāstīt par saviem plāniem un skaidrot savu programmu, tad NSL bārstījās ar apvainojumiem gan žurnālistiem, gan citu sarakstu kandidātiem, tā radot ieganstu gatavot tiesvedību par goda un cieņas aizskaršanu. Tomēr uzrunātie vēlētāji atzina, ka noteicošais viņu izvēlē bija padarītie darbi, tas radot uzticību, ka attīstība turpināsies.
“Es gribētu, lai būtu jaunas darbavietas, bet diez vai tas ir iespējams. Mūsu ir maz,” atzīst Emīlija Seklīte.
Visā novadā vēlētāji visvairāk uzticējušies esošajai vadībai.
Par līdzšinējās domes priekšsēdētājas Loretas Robežnieces Latvijas Reģionu apvienības sarakstu atdotas 1082 balsis, tā nodrošinot deviņu deputātu vietas.
Vismazāk balsu bija NSL, bet aprēķinot vietu skaitu – gan šai, gan ZZS - katrai pa trim vietām Skrundas novada domē. Robežniece atzina, ka saredz sadarbības iespējas ar ZZS. “Jau skatoties programmas, ZZS sarakstā uzdevumi noteikti līdzīgi arī LRA, un šie atslēgvārdi turpināsim, darīsim jau mudina uz to, ka darbs ir jādara kopīgi,” pauž Robežniece.
Skrundas novadā vēlētāju aktivitāte bija zemāka nekā vidējā valstī. Nobalsoja 47,31% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tomēr tas ir vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
