Patlaban valsts nodrošina darba burtnīcas iegādi trijos mācību priekšmetos - svešvalodā, sociālajās zinībās un ētikā sākumskolām. Ja kādas mācību iestādes skolotāji salīdzinoši dārgās darba burtnīcas vēlas izmantot arī citos mācību priekšmetos, tam finansējums jārod pašvaldībā, taču nekādā gadījumā ne vecāku naudas makos.
Ja skola neredz iespējas nodrošināt darba burtnīcas, neprasot tās iegādāties vecākiem, jāizmanto citas mācību metodes. Darba burtnīcas nav vienīgais veids, kā apgūt mācību vielu. Šādus atgādinājumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas skandina kopš grozītā Izglītības likuma spēkā stāšanās brīža. Taču skolotāji bieži nespēj samierināties ar to, ka valsts darba burtnīcas finansē tikai dažos mācību priekšmetos.
„Darba burtnīcas nodrošina valsts tajos priekšmetos, kuros tās ir pielīdzinātas mācību grāmatām. Tā ir angļu valoda, sociālās zinības un ētika sākumskolā. Pārējos mācību priekšmetos, ja skolā izlemj lietot darba burtnīcas, tās ir jānodrošina pašvaldībai, bet nekādā gadījumā nedrīkst vecākiem prasīt par to maksāt,” norāda IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
IKVD pārbauda skolas, kurās vecākiem prasīts obligāti parakstīties dokumentā, kur teikts, ka viņi ir ar mieru iegādāties darba burtnīcas arī citos priekšmetos. Tāpat inspektori pirmdien apciemoja kādu skolu, kur vecākiem ticis paziņots, ka darba burtnīcas nebūs jāpērk, bet rakstīt tajās nedrīkstēs. „Tas ir nesamērīgi (..) Aicinām padomāt par citām metodēm, par citiem mācību līdzekļiem, kas piemēroti mācību apguvei, bet nekādā gadījumā neliegt bērniem lietot darba burtnīcas tiem mērķiem, kādam tās ir paredzētas,” pauž Juhņēviča.
Taču psihoterapeite Dace Rolava uzskata - arī skolotāji šobrīd ir neapskaužamā situācijā. Bez ierastajām darba burtnīcām viņiem jāpārstrādā darba metodes. „Skolotājiem metodika ir skaidra. Viņš jau zina, cik bērni var pagūt vienā stundā un kādu rezultātu panākt, un te pēkšņi ir kaut kas jauns (..) Arī tam skolotājam ir adaptācijas process,” uzsver Rolava.
Vērojot procesus izglītības nozarē, psiholoģei radies iespaids, ka šajā jomā izmaiņas ievieš līdz galam nepārdomāti. Viņa uzsver, radītais haoss norāda uz neizpratni un informācijas trūkumu skolotāju un vecāku vidū. „Mēs nonākam pie tā, ka ne tikai katrs likums, bet katra ideja ir jāmodelē mikrovidē,” komentē Rolava.
IZM piekrīt, ka likuma grozījumu apstiprināšana vasaras noslēgumā laikā, kad skolotāji bija atvaļinājumā, radījusi lielo spriedzi mācību gada sākumā. Nozares ministrs arī atzīst, ka darba burtnīcas ir dārgs prieks un pieļauj, ka nākotnē izglītībā no tām varētu atteikties.
Tāpat nedrīkst būt situācija, ka bērns, kurš kādu dienu nav ieradies skolas vienotajā formas tērpā, netiek ielaists klasē. Kā nesenā intervijā LTV izteicās tiesībsargs Juris Jansons, neviens nebija gaidījis, ka skolas ar tādu sparu centīsies iet pret straumi un prettiesiski rīkosies gan pašas, gan iesaistīs tajā bērna vecākus.
