Skolēnu ēdinātāji mēdz šmaukties – brīvpusdienās mazāk dot piena produktus

1,42 eiro dienā – tādu summu valsts atvēl viena sākumskolas skolēna pusdienām. Izglītības iestāžu ēdinātāji norāda, ka finansējums, ko piešķir, lai nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu sākumskolas skolēniem, ir nepietiekams. Cenas kāpj, un pienācis laiks pārskatīt brīvpusdienām atvēlēto finansējumu. Uzraugošais dienests novērojis, ka dārdzības dēļ cietusi ēdiena daudzveidība. Augot piena produktu cenām, pieaug arī to uzņēmēju skaits, kuri pārkāpj noteikumus un ēdienkartē piena produktus vairs neiekļauj nepieciešamajā daudzumā.

Mālpils novada vidusskolā šodien pusdienās griķi ar gulaša mērci un salāti, bet saldajā – rīsu biezputra ar ogu ķīseli, kā arī ābols. Mālpils skolēniem pusdienas gatavo SIA “Aniva”, kuras valdes locekle atzīst – daudzveidīgi, garšīgi un atbilstoši noteikumiem,  tās pagatavot nav viegli.

"Man kā vadītājai ir ļoti grūti, jo man arī gribas, lai mani pavāri ir augstas kvalifikācijas un bērniem arī pasniedz...

Labi, ne tur restorānu ēdienu, bet vismaz līdzvērtīgu, lai nav kā no padomju laikiem, kur bija jau teiciens – "ai, tur ēdnīcā jau nekas nav garšīgs"," sacīja skolu ēdinātāja SIA “Aniva” valdes locekle Inese Buliņa.

Mālpils pašvaldība par sākumskolas skolēnu ēdināšanu papildus nepiemaksā. Tāpat arī daudzviet citur par šo summu ēdinātājiem bez pašvaldības atbalsta jāmaksā darbinieku algas, jāapmaksā komunālie rēķini un jāiepērk iekārtas virtuvei.

"Praktiski ar šādu cenu mēs nevaram nodrošināt ne kvalificētu darbaspēku, jo mums nav tik daudz naudas, lai mēs maksātu, jo praktiski darbaspēka izmaksas ir nozarē palielinājušās par 100%, dubultojušās, ne arī varam zaļos produktus iepirkt tik, cik mēs gribētu," sacīja Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
 
Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) vērojumi gan liecina, ka reizēm uzņēmēji nevar iegādāties ne vien tos produktus, kurus gribētos, bet arī tos, kurus vajadzētu nodrošināt pēc normatīvajiem aktiem.

"Kontrolējot uztura normas izglītības iestādēs, inspektori konstatē, ka ēdienkartē ir iekļauts nepietiekošs atsevišķu produktu daudzums, īpaši to, kuru cenas pēdējā laikā ir būtiski pieaugušas, piemēram, biezpiens, siers. Tas netieši liecina par to, ka tiek iegādāti lētāki produkti, lai iekļautos pusdienu cenā," atzina PVD pārstāve Ilga Zepa.

Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija lēš, ka, lai varētu segt visas ar ēdināšanu saistītās izmaksas, valstij par bērnu dienā piešķirt vajadzētu 2,20 eiro (bez PVN). Visās pašvaldībās gan situācija nav vienāda. Rīgā iepirkumos pretendē pat uzņēmumi, kas spēj nodrošināt zemākas izmaksas nekā paredz valsts finansējums.

"Tā pretruna ir tāda, ka izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā ir uzņēmumi, kas piedalās iepirkumā. Līdz ar to faktiski, no vienas puses, viņu piedāvājums iepirkumā ir pretrunā ar šo viņu prasību paaugstināt cenu," sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Kristīne Graudumniece.

Vienlaikus gan departamentā atzīst, ka uzņēmums, kas ēdina bērnus lielā skolā vai vairākās lielās skolās, iepērk vairāk produktu un tāpēc izmaksas ir zemākas. Savukārt ēdinātāju asociācijā norāda, ka uzņēmēji spiesti prasīt mazāk, lai sīvajā konkurencē uzvarētu  konkursos. Atbildīgā ministrija nav pārliecināta, ka tas vajadzīgs, bet finansējuma palielināšanu sola izskatīt.

"Inflācija, protams, mums nav augusi tik ļoti strauji, ka būtu nepieciešamība pārskatīt šos te izcenojumus, bet no ministrijas puses, lai izbeigtu jebkādas spekulācijas,

esam arī atkārtoti pieprasījuši informāciju no pašvaldībām, lai vienkārši analizētu informāciju par to, vai ar šo te finansējuma apjomu ir pietiekami vai nav," teica Izglītības un zinātnes ministrijas ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.

Vēl ministrija norāda, ka varētu apspriest, vai normatīvajos aktos norādīt, ka valsts piešķirtā nauda tērējama tikai ēdienam, bet personāla un citus izdevumus jāsedz pašvaldībām.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti