25 bērni klasē – tas, pēc Latvijas Televīzijas aptaujāto skolotāju un skolu direktoru domām ir optimālais bērnu skaits kvalitatīvam darbam sākumskolas klasē.
Rīgā 1. līdz 4. klašu grupās vidējais skolēnu skaits klasē ir 22 bērni. Ja no šī saraksta izņemam visas speciālās skolas un internātskolas, kur ierasti bērnu ir mazāk, vidējais rādītājs - 24. Arī tas vēl būtu ļoti labi.
Tomēr, ja analizē individuālas skolas, atklājas, ka 21 Rīgas skolā skolēnu skaits lielākajā daļā sākumskolas klašu ir virs vēlamajiem 25 bērniem.
22 skolās šādas ir pilnīgi visas 1. līdz 4.klases. Turklāt piecās no šīm skolām – katrā klasē ir pat 29 bērni vai vairāk.
Tāda ir arī Rīgas Juglas vidusskola. Viens no veidiem, kā skola risina problēmu, ir dažās stundās sadalīt klasi grupās. Bet citās stundās skolotājam jāapzinās, ka pie katra pieiet neizdosies, un jāmeklē citi risinājumi.
“Jāstrādā, savstarpēji daudz sadarbojoties. Vispirms pārīšos viņi to dara, tad viņi dara lielākās grupās, un tad viņi viens otram stāsta savā starpā. Tad, kad bērni ir slimi ziemā, kad ir mazāk nekā 25, tad mēs tā kā izjūtam – šodien gan bija ļoti viegli. Un arī viņi ir klusāki, viņi spēj noturēt uzmanību un noklausīties visus 25, ko katrs grib pateikt,” atzina Rīgas Juglas vidusskolas sākumskolas skolotāja Dina Brokāne.
Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle norādīja – “ja mēs vēlamies mācību procesā vēl integrēt skolēnus ar īpašām vajadzībām vai skolā mācās arī skolēni ar mācīšanās grūtībām, vai citvalodīgi – nāk arī skolēni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vai reemigrējoši bērni -, tad viennozīmīgi šis skolēnu skaits klasē ir par lielu”.
Rīgas Juglas vidusskola ar saviem mācību rezultātiem pierāda, ka arī ļoti pilnās klasēs augstu izglītības kvalitāti saglabāt ir iespējams, taču jautājums, cik daudz tas prasa no skolotāja.
Arī Rīgas 31. vidusskolā šogad, piemēram, bija iespēja veidot divas lielas pirmās klases ar vairāk nekā 30 bērniem katrā. Taču direktore izdarījusi izvēli par labu trim mazākām pirmajām klasēm. Pēc viņas teiktā tas tiek darīts izglītības kvalitātes vārdā. Taču tam ir arī sava cena.
“Zaudē vairāk pedagogi tieši materiālajā ziņā,” par mazajām klasēm sacīja Rīgas 31. vidusskolas direktore Iveta Stivriņa.
“Protams, ja man ir vairāk šādas mazākas klases, tad skolotāju algu likme arī samazinās. Bet arī, runājot ar skolotājiem, skolotāji tomēr ir par šīm mazajām klasēm, jo viņi grib redzēt rezultātu, savu ieguldīto darbu. Un, protams, mums ir svarīgi, lai bērni ir kvalitatīvi sagatavoti,” pauda Stivriņa.
Skolotāja Lolita Eltermane strādājusi gan ar 30, gan 20 bērniem klasē, un raksturo atšķirību: “Pilnvērtīgāk un radošāk mācību process norit klasēs ar mazāku skolēnu skaitu. Tad ir iespēja nodrošināt individuālo pieeju skolēniem, kas ir ļoti nepieciešams. Tāpat tas arī ir laika trūkums, ko es saskatu kā šķērsli, strādājot lielajās klasēs. Nodrošinot, piemēram, atgriezenisko saikni.”
Šādu viedokli pārstāvošu skolotāju pusē ir arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka ir ar steigu jāpasaka – cik ir maksimālais bērnu skaits klasē. “Ar cik bērniem skolotājs var tikt galā, lai bērni saņemtu tiešām no tās stundas, lai pedagogs var tikt galā, lai bērns var atvērties, lai viņam būtu laiks. Jo 34 bērni – tas nav normāli,” sacīja Dundure.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uzskata – maksimālais bērnu skaits klasē nav atsevišķi jānosaka, jo to jau regulē dažādi normatīvie akti.
“Mums ir gan higiēnas normas, kas nosaka fizisko klases piepildījuma iespējamību, kā arī mums ir normas par klases dalīšanu grupās pie pietiekami liela bērnu skaita. Tā kā faktiski šis jautājums par maksimālo skaitu ir atrisināts juridiski. Jautājums, vai tas tiešām visās skolās tiek strikti ievērots,” sacīja ministrs.
Rīgas Izglītības departamenta darbinieki tikmēr norāda – Rīgas skolas ir spiestas veidot lielas klases, jo Izglītības ministrija noteikusi konkrētu skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. Tieši tas, viņuprāt, traucēs kvalitatīvi īstenot jauno kompetencēs balstīto izglītības sistēmu, kas paredz inovatīvas mācību formas un aktīvu skolēnu iesaisti procesā.
Reformas kuratori – projekta “Skola 2030” eksperti – uzskata, ka prasmīgs skolotājs, kuram bijis pietiekami laika, lai sagatavotos un kopā ar kolēģiem izplānotu mācības, jauno mācību saturu var veiksmīgi īstenot arī ar vairāk nekā 25 bērniem klasē. Taču, lai tā būtu – jāpanāk, lai skolotājiem būtu apmaksāta pilna darba nedēļa, kur tikai puse no laika būtu kontaktsundas klasē.
