Tukuma novada pamatskolas "Dzīvā skola" dibinātājs Reinis Ziļevs Latvijas Radio stāsta, ka izdevēji pārak bieži maina grāmatu saturu, lai gan joprojām varētu izmantot arī, piemēram, Jāņa Menča sastādītās matemātikas grāmatas. Matemātikā būtisku izmaiņu skolas vielā nav, tāpēc Ziļevs neredz iemeslu atkal un atkal tirgū laist jaunu, uzlabotu literatūru.
„Bieži pat piecu gadu robežās mainītas grāmatas. Tekstuāli vai vizuāli tiek ieviestas izmaiņas. Varbūt ir izdevīgi manīt grāmatas, pārveidot, pārtaisīt un tad līdz ar to naudiņa ripo un skolas ir spiestas atkal pirkt un mainīt bibliotēkās," kristiski saka Ziļevs.
Izdevniecības "Lielvārds" vadītājs Aivars Gribusts gan norāda, ka viņu grāmatas tiek pārskatītas pēc 6 līdz 8 gadiem. Šogad plānots sākt darbu pie matemātikas grāmatas 5. klasēm un atkal par šo grāmatu varētu sākt runāt pēc pieciem gadiem.
Gribusts uzsver, katrai skolai pašai jādomā, kā nomainīt bibliotēkas plauktos mācību literatūru.
„7 līdz 10 gadi ir cikls, kurā grāmata dzīvo, izvēle ir skolas ziņā. Tas ir viņu ziņā, kāpēc viņi nolemj mainīt vai nē. Jautājums ir par līdzekļu ekonomisku izmantošanu. Un ja uzdevumu dēļ jāmaina visa grāmata, tas nav racionāli," uzskata izdevējs.
Valsts izglītības un satura centrs skaidro, ka pēdējo reizi mācību standarts apstiprināts pamatskolām pirms septiņiem gadiem, bet vidusskolām pirms pieciem.
Katru gadu notiek regulāras tikšanās ar izdevējiem un līdzīgi kā izdevējs uzsver, ka katram skolotājam un skolai jāpaliek izvēlei, kādus mācību līdzekļus izmantot. Tomēr Ziļevs norāda, ka valsts atbildība būtu radīt vienotus materiālus, kuri būtu brīvāk pieejami. Tas gan atvieglotu skolu naudas makus, gan arī radītu vienādākas iespējas mācībās.
„Grāmatas būtu jāizdod pašai valstij. Skola var pirkt grāmatu par 20 latiem, tāpat arī vecāki. Bet jābūt standartam, kas ir noteikts. Tā varbūt nav spilgta un cietos vākos, bet tas būtu daudz izdevīgāk," saka "Dzīvās skolas" dibinātājs.
Šogad pirms mācību gada sākuma pieņemtie likuma grozījumi ļauj vecākiem vairs nepirkt mācību grāmatas skolēnu mācību procesam. Tā vietā par to tagad jādomā skolām un valstij.
