Skolās arvien bieža vardarbība vienaudžu vidū

Lai gan nepilngadīgo noziedzības līmenis valstī kopumā sarūk, skolās emocionālā un fiziskā vardarbība vienaudžu vidū novērojama nemainīgi daudz katru gadu, secinājusi Valsts policija, kas pērn vairāk nekā 850 gadījumos piesaistīta šādu konfliktu risināšanā.

Tam, ka situācija ir satraucoša, piekrīt arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) un par skolām atbildīgajā Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Abās institūcijās norāda, arvien jaunākiem bērniem novērojama pārlieku liela agresivitāte, un tāpat nesaskaņas vienaudžu vidū ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skolēni apzināti neapmeklē mācību iestādi.

Par emocionālo vai fizisko vardarbību skolās visbiežāk ziņo cietušo bērnu vecāki. Parasti pēc palīdzības ārpus mācību iestādes vecāki vēršas tad, kad emocionālā vai fiziskā vardarbība pret bērnu tiek īstenota ilgstoši. Šādu gadījumu skaits mērāms simtos, bet ap 70 gadījumu katru gadu VBTAI izdodas pierādīt.

"Noteikti šajā gadījumā, kad bērns ir vardarbīgs, ir jāmeklē cēloņi viņa uzvedībai - vai tie ir medicīniska rakstura, vai tie ir pedagoģiska rakstura. Iespējams, ir problēmas viņa ģimenē. Noteikti palīdzība ir nepieciešama kā klasesbiedriem, tā arī šim pāridarītājam, bērnam. Šogad inspekcija sadarbībā ar Labklājības ministriju ir atvēlējusi līdzekļus tieši skolu atbalsta personāla apmācībai," sacīja inspekcijas pārstāve Liene Masļeņikova.

852 reizes pagājušajā gadā konflikta situāciju risināšanā iesaistīta policija, 21 gadījumā ierosināts kriminālprocess, un visbiežāk likuma sargi devušies tieši uz internātskolām.

"Tas cipars katru gadu vairāk vai mazāk ir nemainīgs. Bieži vien viņi robežojās ar tādu emocionālu vardarbību, kur vienkārši pazemo.

Teiksim, ir bijuši tādi gadījumi, kur aizdedzina matus, sper ar kāju, kur principā miesas bojājumi, lai krimināllietas rosinātu, tur nav.

Iespējams, ka skolas vairāk ziņo, jo neviens līdz šim nav patiesībā spējis apzināt un izpētīt, cik ir tā latentā nodarījuma klāsts, par ko mēs patiesībā nemaz neuzzinām," atzina Valsts policijas pārstāvis Andis Rinkevics. 

Pašvaldības policisti tagad dežūrējot arī skolās uz vietas, bet ne visās pašvaldībās, jo tas esot atkarīgs no vietvaru budžeta iespējām.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā saka - 15% no visām dienestā ienākošajām sūdzībām saistītas tieši ar vardarbību vienaudžu vidū.

Valstī kopumā nepilngadīgo noziedzības līmenis sarūk, bet mācību iestādēs tas ir stabils vai pat palielinās. Nesen publiskots OECD pētījums rāda, ka Latvija ir starp tām valstīm, kurās bērni atzīst, ka skolās nejūtas droši. 

"Šeit mēs varētu izšķirt trīs tādus būtiskākos [momentus], kad ir lielākoties emocionālā vardarbība no skolotāju puses attiecībā pret skolēniem. Tad ir sūdzības par to, ka ir vardarbība savstarpēji bērnu starpā, un ļoti neliels daudzums, bet ir arī iesniegumi par to, ka skolotājs sajūt emocionālo vardarbību no skolēnu puses. Tātad mūsu bērni nejūtas droši, nejūtas labi izglītības iestādē. Tas ir OECD pētījuma rezultāts," klāstīja dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. 

Dienests aptaujājis skolēnus, kas mācību iestādes bieži neapmeklē, un arvien biežāk bērni norāda, ka iemesli, kāpēc viņi uz skolu nevēlas doties, ir konflikti ar vienaudžiem vai arī pedagogiem.

3 komentāri
Anonīms lietotājs 17890
Izlasīju Anonīms lietotājs 17722 komentāru - kā partasti izcili dumji, pretrunīgi, bet galvenais - smieklīgi un izklaidējoši :)))
Anonīms lietotājs 17722
Šaubos, vai kāds ir aizdomājies, kāpēc mūsu skolas pieliek visas pūles, lai izaudzinātu un nevardarbīgus indivīdus. Atbilde ir vienkārša - tāds ir valdošo aprindu un valsts pasūtījums. Tam, ka nav atrodams formāls valdības vai parlamenta apstiprināts pasūtījuma dokuments, nav nozīmes, jo pasūtījumam nav jābūt noformulētam rakstiski. Nevardarbības ideoloģija tiek kultivēta un visādi atbalstīta ar vienu mērķi - izveidot sabiedrību, kura nepretosies nekam un nekad, lai arī ko ar to darītu. Rezultāti ir redzami jau tagad - iespaidīgi, lieliski un pārliecinoši.
Imants Bauģis
Skolotājas vienkārši nav spējīgas risināt varmācības problēmas. Viņas, kā likums, izliekas, ka nekas nav noticis, pat tad, ja notiekošais ir acīmredzams, bet, ja mēģina iejaukties, tad situāciju, kā likums, tikai pasliktina, jo viņas neinteresē atbildes uz jautājumiem kas?, kā? un kāpēc? Viņas cenšas panākt tikai vienu - lai varmācības gadījumi nenotiktu viņu atbildības teritorijā un jomā. Ļoti bieži Galu galā skolotājām vainīgs, kā likums, izrādās nevis varmāka un uzbrucējs, bet viņa upuris. Bērniem ir jāzina, ka aizejot uz skolu, ka viņam būs jācīnās par vietu klasē un zem Saules, par savu izdzīvošanu, un ka viņš var paļauties tikai uz sevi, ka skolotāja viņam nepalīdzēs un viņu neaizstāvēs. Bērniem ir jāmāca sevi aizstāvēt visiem iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem - ar visu, kas ir pie rokas un, nedomājot par sekām.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti