Lai arī šobrīd ziemas zābaki vēl grimst sniegā, Kurzemes piekrastē jūtams pavasaris. Līdz ar gājputnu atlidošanu lielāka rosība sākas arī lauku siltumnīcās. Pie Rumbu mājām Kalnišķos var redzēt, kā baltajām siltumnīcām kūp dūmeņi.
Nīcas novada iedzīvotāja Irēna Pērkona ir veterinārārste. Viņa stāsta, ka laukos cilvēki arvien mazāk sākuši turēt lopus un darba palicis mazāk, tāpēc arī pašiem nācies domāt, kā izmantot piemājas saimniecību un nopelnīt ar lauku darbiem. Vīrs Jānis strādājis vietējā zivju pārstādes uzņēmumā, bet tagad kļuvis par pilnas slodzes darbinieku pašu siltumnīcās, stāsta Irēna:
„Visu darām paši, bērni un znots līdzēja plēvi uzvilkt, bet vispār visu vīrs uzcēla. Šī mums būs piektā sezona. Mans tēvs dārzkopības lietas iemācījās pašmācības ceļā, arī man tas patīk.”
Visu sākām no nulles bez priekšzināšanām, stāsta Irēna. Tagad piemājas saimniecībā ir divas siltumnīcas – vienā izaug stādi, bet otrajā aug siltumnīcas gurķi – tā ir galvenā niša, kur savus pircējus atrod Pērkonu ģimene:
„Gurķus ir grūti izaudzēt, cimperlīgi. Sākumā pamēģinājām pavisam mazā siltumnīcā, tagad mums ir liela siltumnīcā, kurā aug 500 gurķu stādi. Pirmie ir gatavi aprīlī. Tirgojam dažādās vietās, Rucavas un Nīcas tirdziņos, arī Liepājā ''Lauku sētā''. Brauc pakaļ uz mājām. ''
Līdzās gurķiem un tomātiem piemājas saimniecībā tiek izaudzēta arī paprika un dažādi puķu stādi, kas vairāk ir Irēnas sirdslieta.
Puķes jau gandrīz sešus gadus ir arī Durbes novada iedzīvotāja Jāņa Putras aizraušanās un bizness. Jānis ir dārzkopis ar diplomu, un šobrīd SIA „Pīlādži-juniors” jau apsaimnieko siltumnīcas aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā. Tagad sākušies lielie pavasara darbi, saka Jānis:
„Sākam strādāt lielajās siltumnīcās, jo lielus salus vairs nesola. Jau stādām mazajos podiņos leduspuķes. Petūnijas un citas karinām pie griestiem jau lielajos podos, liekam pie laistīšanas sistēmas, lai uz Mātes dienu jau būtu ko tirgot.”
Nokareno puķu biznesu ir grūtāk izkonkurēt tirgotājiem no ārzemēm, jo nokarenos ziedus atvest konteineros ir daudz grūtāk, tāpēc šis bizness ir reģionāls un palīdz noturēties tirgū tieši vietējiem audzētājiem, uzsver Jānis Putra.
„Sākumā bija grūti, konkursos vajadzēja pieredzi, iekļuvu pirmajā gadā; kas atnāks jauns uz zaļš, netiks iekšā.”
Puķkopība attīstās, saka Jānis, turklāt Latvijā parādās jauni un kvalitatīvi puķu stādi:
''Latvijā parādās jauni augi, kas līdz šim nav redzēti. Šogad būs nokarenā kaķaste, kas bija man pagājušā gadā nedaudz. Visi izķēra jau Durbē, līdz Liepājai pat nepaspēju atvest. Stādi kļūst kvalitatīvāki, mainās krāsas un šķirnes.”
Pagaidām tirgus pietiekot visiem audzētājiem, spriež Jānis Putra, jo uz Liepājas pusi stādus ved pat no citām Latvijas vietām. Dažādu izmēru puķu podu skaits, kas nonāk tirgū no Jāņa Putras saimniecības, tuvojas simt tūkstošiem. Plānots startēt arī Eiropas Savienības fondu projektā un iegādāties iekārtu, kas podos palīdz izstādīt puķes.
