Turklāt pirms četriem gadiem mēra amatu Sesks saglabāja tikai tāpēc, ka pārliecināja “Saskaņu” veidot koalīciju. Tāpēc šogad situācija vēju pilsētā ir visai saspringta.
Dažas nedēļas pirms vēlēšanām liepājniekiem sagādāta dāvana. Tagad Liepāja ir vienīgā Latvijas pilsēta, no kuras uz Rīgu var aizlidot. Maija vidū atklātais jaunais “airBaltic” avioreiss jau ir paspējis iekļūt vēju pilsētā valdošās Liepājas partijas priekšvēlēšanu programmā. Partija savā priekšvēlēšanu izdevumā lepojas gan ar to, ka ir sakārtota Liepājas lidosta, gan ar jauno, vairāk nekā 30 miljonus eiro izmaksājušo koncertzāli “Lielais dzintars”.
Savukārt kādreiz lielākā pilsētas darba devēja “Liepājas metalurga” zaudēšanā Liepājas partija arī saskata pozitīvo - esot mainījusies ekonomikas struktūra, jo tagad tā vietā attīstoties daudzas specializētas ražotnes biznesa parkos.
Partijas līderis un jau 20 gadus Liepājas mēra amatā aizvadījušais Uldis Sesks gan partijas avīzē, gan intervijā “De facto” norāda, ka ar padarīto lepojas: “Es esmu padarījis to četru gadu darbu maksimāli, ko es varēju izdarīt. Jā, varbūt kaut kas bija jādara nedaudz savādāk vai nedaudz ātrāk. Bet mēs nevienu no tiem plāniem, ko vēlētājiem solījām pirms četriem gadiem, neesam aizmirsuši. Par procentiem 70-80 mēs esam realizējušu to plānu un vienu daļu iesākuši, un viena daļa ir procesā, jo visam nebija iespējams arī piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus un valdības kādus atbalstus.”
80 procentus no pagājušo vēlēšanu programmas izpildījis sakās arī domes opozīcijas līderis, uzņēmējs Jānis Vilnītis, kurš tagad ir nodibinājis biedrību "Liepājnieki".
Iepriekš Vilnītis simboliski aicināja atvērt logu un ielaist svaigu gaisu Liepājā, bet tagad uzsvaru liek uz Zentas Mauriņas atziņu, ka prieks ir dzīves jēga. Domnieks lepojas, ka, lai gan viņa saraksts pirms četriem gadiem ieguva 30 procentus balsu iepretim Liepājas partijas 37 procentiem, plusiņu Vilnītim bija vairāk nekā Seskam. No 15 mandātiem Vilnīša toreizējai Reformu partijai bija pieci, bet Liepājas partijai – septiņi. Abu partiju savstarpējās sarunas nonāca strupceļā, tāpēc toreiz visu izšķīra "Saskaņas centra" izvēle ar saviem trim mandātiem tomēr atbalstīt līdzšinējo varu.
Šogad Latvijas Reģionu apvienības saraksta līderis Vilnītis tālaika notikumus atstāsta šādi: "Nedēļas laikā pieņemt lēmumu Liepājas partijai ar "Saskaņas centru" aiziet kopā... Pēc zināma laika ar vēsu galvu apdomājot visu, es varu noteikti droši pateikt, ka tas jau bija sagatavots iepriekš. (...) Šeit bija vairāk tas, ka Liepājas partija gribēja saglabāt to, kas ir: ne tikai mērs, vicemērs un otrs vicemērs, bet arī Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde, tās iestrādes visos amatos – Izglītības pārvalde, Sporta pārvalde un tā tālāk – un faktiski savam sadarbības partnerim iedot neko. Tas 'nekas' bija šis trešais mākslīgi izveidotais vicemēra postenis."
Par trešo vicemēru kļuva toreizējais "Saskaņas" saraksta līderis, Latvijas Veļas ražotāju asociācijas vadītājs Jurijs Hadarovičs.
Pirms gada Hadarovičs ar vēl vienu bijušo "saskaņieti" Romanu Miloslavski no partijas tika izslēgti par pārāk ciešo sadarbību ar Sesku. Viņi gan neapmulsa – nodibināja jaunu partiju "Liepāja kvadrātā" un tagad startē kā sīvi "Saskaņas" konkurenti uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm.
Hadarovičs būtu gatavs arī turpmāk sadarboties ar Liepājas partiju. Savas iepriekšējās partijas programmu viņš sauc par populistisku un apgalvo, ka izslēgts, jo nepakļāvās spiedienam likt amatos "Saskaņas" cilvēkus un balsot par lietām, kas kaitētu pilsētai. "Toreiz es tiešām daudz ko nesapratu un tādā ziņā es biju naivs. Es jau gāju ar tīrākajām domām, ka jā, tik pareizi runā cilvēki, vajag visu to darīt, jo tas būs par labu pilsētai, sabiedrībai, mēs palīdzēsim sociāli mazāk nodrošinātiem cilvēkiem un tā tālāk. Bet tagad, pastrādājis pašvaldībā, es saprotu: ir lietas, ko tu vari sev atļauties, un ir lietas, ko nevar atļauties," apgalvo "Liepāja kvadrātā" līderis.
Hadaroviču, kurš pirms tam ar politiku saistīts nebija, uz "Saskaņu" atveda vietējās nodaļas līderis, ilggadējais Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Šogad viņš pirmo reizi pats vada Liepājas sarakstu.
Deputāts skaidro, ka tādējādi pats personīgi uzņemoties atbildību par iepriekšējās vēlēšanās pieļautajām kļūdām gan saraksta veidošanā, gan partneru izvēlē. Agešins uzskata, ka arī šoreiz uz iekļūšanu domē reāli pretendē tikai trīs saraksti, un noprotams, ka atkārtoti balstīt Sesku "Saskaņa" tādā situācijā nedomā. "Es ļoti labi apzinos, ka mūsu vēlētāji uztvēra šo pasākumu ļoti sāpīgi, un varu tikai atkārtot, ka mēs pacentīsimies neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, jo katram oponentam ir savi plusi un mīnusi, bet mēs pacentīsimies neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem,"saka Agešins.
Pirms četriem gadiem vien dažu desmitu balsu pietrūka, lai vienu Liepājas domes deputāta mandātu iegūtu Nacionālā apvienība, kura tolaik bija iekšējo pretrunu novājināta. Tagad saraksts ir pamatīgi atjaunināts,
turklāt partija izplatījusi arī publisku aicinājumu Liepājas partijai un Latvijas Reģionu apvienībai parakstīt memorandu ar apņemšanos jaunajā domē neveidot koalīciju ar “Saskaņu” un “Liepāja kvadrātā”. Atsaucības šai iecerei gan nebija, un “nacionāļi” savā avīzē to vērtē kā latviešu nespēju pārtraukt domstarpības personīgo ambīciju dēļ.
Taču sadarbība ar “Saskaņu” nav vienīgais, ko saraksta līdere, Valsts darba inspekcijas vecākā inspektore Diāna Švānberga pārmet bijušajam rallistam Seskam. “Šo gadu laikā Liepājā ir notikušas lietas. Tas nebūtu normāli, ja 20 gadu laikā Liepājas partija neko nebūtu izdarījusi. Tas nebūtu normāli. Bet man vienmēr, vērojot situāciju no malas, liekas, ka iet viss tā kā pirmajā ātrumā ieslēgts. Man liekas, ka ir pienācis laiks varbūt tomēr trešajā ātrumā ieslēgt, lai tās lietas virzās ātrāk uz priekšu, lai notiek straujākas tās darbības, lai notiek kaut kāda izaugsme. Jo tāda sajūta, ka sāk iesūnot kaut kas,” saka Švānberga.
Atgriezties Liepājas domē un darboties koalīcijā cer arī "Vienotība".
Šoreiz vairums kandidātu sarakstā nav partijas biedri, arī saraksta līderis – pilsētas 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Viņš lepojas ar to, ka skolā ir pirmā Latvijā 3D printeru klase – iecere, kam daudzi sākumā neesot ticējuši. Strautiņš stāsta, ka vēlēšanu programmas dēļ viņu daudzi saucot par Žilu Vernu. Ieceres patiešām atgādina fantastiku, piemēram, ātrvilciens uz Rīgu vai arī daļēji zem jūras uzbūvēts izklaides un zinātnes centrs. Cik lielā mērā tas uzrunās vēlētāju vairākumu Liepājā, kur liela problēma ir bezdarbs un cilvēku aizplūšana, gan nav skaidrs.
"Esot komandā ar spēcīgu līderi, vairāk vai mazāk tu tomēr esi spiests piekrist līdera versijai un attīstīt to stāstu, ko nosaka komandas vadītājs. Tāpēc es patiešām esmu pagodināts, ka mani uzrunāja ar iespēju stāstīt savu stāstu, veidot kopā komandu, kas arī ir gana dulli, bet arī tai pašā laikā cilvēki, kas sevi dzīvē jau ir pierādījuši un daudz ko sasnieguši, lai piedāvātu savu stāstu par Liepāju," klāstīja Strautiņš.
Ir arī viens bēdu stāsts par Liepāju, kuru atkārto vairākas partijas. Liepājnieki lepojas ar savu jūru, pludmali, vēju, sauli. Daudzi gan saka - tas, ka šeit nav augsta līmeņa viesnīcas, kas izmantotu šīs dabas dotās dāvanas, ir vējā izkaisītas iespējas.
Portāla “diena.lv” aprīlī publicētās socioloģiskās aptaujas par vēlēšanām Liepājā rādīja, ka gandrīz ceturtā daļa atbalsta pie varas esošo Liepājas partiju. Tomēr vēl vairāk bija neizlēmušo – vairāk nekā 42 procenti, un tas nozīmē, ka drošs par mēra krēsla saglabāšanu Uldis Sesks būt nevar.
