2017.gadā kopumā VUGD reģistrējis 18 384 izsaukumus, no kuriem 8714 bija uz ugunsgrēkiem, 7287 uz glābšanas darbiem un 169 uz meža ugunsgrēkiem, savukārt 2214 no izsaukumiem bija maldinājumi. Samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, bet palielinājies – uz glābšanas darbiem.
Visbiežāk – 2,8 tūkstošus reižu – pērn dega neapsaimniekotas ēkas un atkritumi. Dzīvojamās mājās bija 2,5 tūkstoši ugunsgrēku, vairāk nekā 600 – transportlīdzekļos, gandrīz 180 publiskajās ēkās un 114 ražošanas ēkās, bet 2864 reizes dega neapsaimniekotas ēkas un atkritumi.
Pērn samazinājies arī izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem.
2016.gadā reģistrēti 2560 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā – 2253.
Kopumā pēdējos gados vērojama tendence, ka ugunsgrēku skaits pakāpeniski samazinās – salīdzinot ar 2016.gadu, aizvadītajā gadā reģistrēti par 6,18% mazāk ugunsgrēku.
Visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un tās apkārtnē – 2261. Rīgā visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Latgales priekšpilsētā – 589, savukārt no republikas pilsētām visvairāk dega Daugavpilī, kur kopumā dzēsti 546 ugunsgrēki, bet novados vislielākais ugunsgrēku skaits reģistrēts Daugavpils novadā – 196, Dobeles novadā – 195 un Tukuma novadā – 146.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2017.gadā bojāgājušo skaits ir vidēji gandrīz uz pusi mazāks, salīdzinājumā ar rādītāju pirms septiņiem gadiem.
No visiem aizvadītajā gadā bojāgājušajiem 50 bija vīrieši, 27 sievietes, bet trīs bojāgājušajiem dzimums nav zināms. Bojāgājušo vīriešu vidējais vecums bija 54,9 gadi, savukārt sievietēm – 65,8 gadi.
2017.gadā Rīgā ugunsgrēkos gāja bojā 17 cilvēki, bet no republikas pilsētām traģiskākā situācija bija Daugavpilī, kur ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki, savukārt Alūksnes novadā un arī Saulkrastu novadā gāja bojā pieci cilvēki.
Vērtējot situāciju ar ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, VUGD norāda, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. No 80 bojāgājušajiem cilvēkiem 48 gāja bojā dienas laikā, savukārt 24 bija bez noteiktas dzīvesvietas vai ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem.
36% jeb 29 cilvēki ir gājuši bojā Rīgā un tās apkārtnē, 25% jeb 20 cilvēki – Latgalē, 16% jeb 13 cilvēki ir gājuši bojā Zemgalē, 15% jeb 12 cilvēki – Vidzemē, bet 8% jeb 6 cilvēki Kurzemē.
Pagājušajā gadā pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – izglābti 382 cilvēki, tai skaitā 43 bērni, kas ir par 31% vairāk nekā 2016.gadā. VUGD to skaidro ar glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos un to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem ir uzlabots ekipējums un aprīkojums, kas ļauj profesionālāk pildīt savus pienākumus.
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji veica 7287 glābšanas darbus, kuros kopumā izglābti 518 cilvēki, kas ir par 13,4% vairāk nekā 2016.gadā. No visiem izglābtajiem cilvēkiem 142 bija nepieciešama palīdzība, lai pēc ceļu satiksmes negadījumiem izkļūtu no avarējušām automašīnām, 117 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās purvos vai mežos, 61 cilvēkam bija nepieciešama palīdzība dažādu sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 64 izglābti pēc negadījumiem uz ūdens vai ledus.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka
aizvadītajos sešos gados ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpnēm izcēluši vairāk noslīkušu cilvēku, nekā gāja bojā ugunsgrēkos.
Lai gan pagājušajā gadā noslīka 102 cilvēki, kas ir pēdējos gados zemākais noslīkušo cilvēku skaits, tomēr tam par iemeslu vairāk bija vēsie laikapstākļi aizvadītajā vasarā. Līdztekus noslīkušo cilvēku skaits ir skaidrojams arī ar cilvēku pārgalvīgas un neapdomīgas rīcības izraisītiem traģiskiem negadījumiem, atpūšoties tieši pie ūdenstilpnēm peldsezonas laikā.
