Ar mērķi nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu, Tieslietu ministrija pagājušajā gadā rosināja publiskās vietās aizliegt aizklāt seju. Pēc plašām diskusijām gan Ministru kabinetā, gan sabiedrībā valdība likumprojektu atbalstīja, tomēr Saeimā sejas aizsegšanas aizliegums ir iestrēdzis vēl pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā daudzo iebildumu dēļ.
Piemēram, Ārlietu ministrijas ieskatā likumprojektam trūkst pamatojuma. Kā norāda ministrijas pārstāvis Gints Jegermanis, šobrīd Eiropā visaptverošs sejas aizsegšanas aizliegums ir tikai divās valstīs – Francijā un Beļģijā, kur ir liels islāmticīgo skaits.
“Bet situācija Francijā un Beļģijā ir pilnīgi radikāli atšķirīga iepretim tam, kas ir Latvijā. Arī zināmi ir mūsu drošības iestāžu argumenti – ja šobrīd Latvijai nepastāv kaut kādi terora draudi vai riski, [ieviešot sejas aizsegšanas ierobežojumus], Latvijai var tikt pievērsta pastiprināta uzmanība,” stāsta Jegermanis.
Pagājušā gada novembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne aicināja Tieslietu ministriju vispirms priekšlikumu izrunāt atsevišķi ar frakcijām, tomēr tas nav noticis. Tādēļ arī tagad nekāda virzība uz priekšu nav plānota.
“Neesmu saņēmusi ne no Tieslietu ministrijas, ne no frakcijām ierosinājumu, ka tas būtu jādara. Un tas man liek nojaust, ka,
acīmredzot, arī deputāti pašlaik neuzskata, ka šis ir brīdis, kad ir jāvelta gan deputātu, gan ekspertu spēki, lai nodarbotos ar šo likumprojektu,” saka Laizāne.
Laizāne prognozē, ka sejas aizsegšanas aizliegums līdz Saeimas vēlēšanām uz priekšu nevirzīsies.
Tikmēr Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks gan stāsta, ka ministrija no idejas par sejas aizsegšanas ierobežojumiem publiskās vietās nav atteikusies, tomēr starp prioritātēm tā neesot. Iesalnieks atzīst, ka pirms diskusiju atgriešanas Saeimā par likumprojektu esot jāvienojas ar Ārlietu ministriju.
Iespējamais kompromiss būtu sejas aizsegšanu aizliegt tikai atsevišķās vietās, piemēram, valsts institūcijās un izglītības iestādēs.
“Mēs gribētu panākt, lai šis kultūras un drošības aizsardzības elements tiktu ieviests, bet mums nav kategorisks viedoklis par to, kādā formā tas ir. Nav tā, ka mēs nebūtu gatavi kompromisiem uz pašu likumprojektu,” saka Iesalnieks.
Pagaidām gan arī ministriju starpā nekādas konkrētas diskusijas par sejas aizsegšanas ierobežojumiem nav ieplānotas.
