“Ja mēs koncentrējamies uz likumdošanas procesu, (..) imperatīvi svarīgi pašreizējā valsts attīstības stadijā, ja mēs domājam par kvalitatīvu lēcienu uz priekšu gan kopumā no ekonomikas attīstības viedokļa, gan no sabiedrības attīstības viedokļa, mums ir nepieciešams kvalitatīvi uzlabot likumdošanas procesu.
Protams, tas nekad nekļūs apolitisks, bet šajā politiskajā procesā ir jāienes ekspertīze un autoritāte,” saka Ziemele.
Viņa piedāvā veidot īpašu institūciju likumprojektu analīzei: “Mūsu konstitucionālās iekārtas sistēmā pietrūkst viena, pastāvīga, neatkarīga, autoritatīva veidojuma, kas varētu vērtēt likumdošanas projektus, paketes, kopā ar politikas dokumentiem un sniegt savu viedokli par to atbilstību Satversmei, tās ievadā nospraustajiem mērķiem.”
Ziemele norāda, ka šādu funkciju nevar pildīt pati Satversmes tiesa, jo tā īsteno post factum kontroli. Turklāt ir noteikts personu loks, kas var vērsties Satversmes tiesā, un ne visi jautājumi nonāk līdz tai.
ST pastāvēšanas 20 gados ar pieteikumiem visaktīvākie bijuši iedzīvotāji. "Tas vien jau rāda, ka pārējie subjekti - gan citi konstitucionālie orgāni, gan citas valsts institūcijas - īpaši neaizraujas. Un tas ir Latvijas iedzīvotājs, kas mums palīdz uzlabot, sakārtot Latvijas tiesību sistēmu."
Ziemele piebilst, ka no tiesas iepriekš izskanējis ierosinājums valsts finansētās juridiskās palīdzības likumā iekļaut arī Satversmes tiesas procesu. Tas Satversmes tiesu padarītu pieejamāku iedzīvotājiem un palīdzētu ST darbā.
Ziņots, ka šā gada maijā bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele ievēlēta par Satversmes tiesu (ST) vadītāju uz turpmākajiem trīs gadiem. Ziemele kā savas darba prioritātes minēja tiesas kapacitātes celšanu un Eiropas domas ienešanu Satversmes tiesā.
