Satversmes tiesa ierosina lietu par lojalitātes prasībām skolotājiem

Satversmes tiesa pēc partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par nesenajām izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz no darba atbrīvot  izglītības iestādes vadītāju un pedagogu, kurš neatbilst lojalitātes prasībām.

Pieteikuma Satversmes tiesā iesniedza 20 Saeimas deputāti, kuru ieskatā aizliegums nodarbināt izglītības iestādes vadītāju un pedagogu, kurš neatbilst lojalitātes prasībām, kā arī kārtība, kādā tiek izvērtēta atbilstība lojalitātes prasībām, nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvība tiekot ierobežota ne vien profesionālajā darbībā, bet arī privātajā dzīvē.

Tāpat, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

“Jautājums nav par lojalitāti. Lojalitāte nav slikta vai nepareiza lieta.  Runa ir par to mehānismu un to, kā tas kritērijs tiek piemērots un iztulkots. Kas būs tie piemērotāji. Līdz ar to runa ir par to kritēriju kopumu, kā arī mehānismu, kā Izglītības un zinātnes ministrija bija iecerējusi piemērot. Mūsu ieskatā tieši tas mehānisms pieļauj gan ļaunprātības risku, gan neskaidrību, gan nonāk pretrunā ar Darba likumu,” pauž Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”).

Tāpēc šo deputātu ieskatā minētā Izglītības likuma norma neatbilst Satversmes 100.panta pirmajam teikumam par vārda brīvību un 106.panta pirmajam teikumam par tiesībām izvēlēties nodarbošanos.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 10.martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 10.jūnijs. 

Precedentu pagaidām nav bijis

Kopš Izglītības likuma “skolotāju lojalitātes grozījumu” stāšanās spēkā nav gan saņemta neviena sūdzība par skolotāju iespējami prettiesisku rīcību. Līdzīga rakstura trīs sūdzības gan tika saņemtas pērn, kad grozījumi vēl nebija stājušies spēkā, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.

Izvērtējot trīs minētos gadījumos, nevienā informācija par skolotāju iespējamo nelojalitāti neapstiprinājās. Juhņēviča atklāj, ka divos gadījumos sūdzības iesnieguši skolēni, vienā – vecāks: “Šajos gadījumos gan skolotājs, gan izglītības iestādes vadītājs tika apsūdzēts nelojalitātē pret Latvijas valsti, slikti izsakoties par valdību. Vienā gadījumā bija pedagoga izteikumi par Latvijas armiju, to noniecinot. Trešajā gadījumā vēstures mācībās tika izmantotas Krievijā izdotas mācību grāmatas.”

IKVD vadītāja uzsver – jaunās normas nenozīmē, ka skolotājs nevar diskutēt savos mācību priekšmetos, taču viņi ar savu rīcību un izteikumiem nedrīkst paust necieņu pret mūsu valsts vērtībām: likumiem, karogu, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, valsts teritoriālo nedalāmību. 

Jau ziņots, ka Saeima 2016.gada 23.novembrī pēc vairāk nekā stundu garām debatēm tomēr galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas. Savukārt Izglītības ministrija skaidroja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu riskus valsts interesēm, tostarp drošībai, kas varētu rasties šādiem pedagogiem turpinot izglītot skolēnus.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti