Jaroslavs Ševčenko ir jaunietis no Mariupoles Doņeckas apgabalā. Pats sevi viņš dēvē par neatkarīgās Ukrainas bērnu, jo ir tikai 26 gadus vecs. Latvijas Radio viņu sastop ar pārtītu kāju pēc operācijas Rīgā.
Jaunietis jau 2014. gadā pats brīvprātīgi pieteicies armijā līdz ar notikumiem Krimā. Savu dzimto pilsētu Jaroslavs vērtē kā vairāk prokrievisku, taču viņa paša pārliecība ir brīva valsts, tāpēc arī devies dienēt
“Ņemot vērā, ka mūsu pilsētā iedzīvotāju noskaņojums konflikta sākumā bija vairāk prokrievisks, tur neviens netika speciāli iesaukts armijā, kā citur Ukrainā,” stāsta Jaroslavs. “Tāpēc brīdī, kad es ierados rekrutēšanas punktā brīvprātīgi pieteikties dienēt Ukrainas pusē, uz mani dīvaini skatījās. Pēc Krimas aneksijas pilsētā vairākums atbalstīja Krieviju, bija arī iedzīvotāju konflikti, pat diskutējot draugu starpā, domas bieži nesakrita. Manuprāt, tas tāpēc, ka tur rāda tikai Krievijas televīzijas kanālus, kas ļoti ietekmēja cilvēku viedokli, kaut vai solot pensijas,” viņš klāsta.
Kara darbībā ukraiņu jaunietis ievainots jau trīs reizes. Teju visu ķermeni klāj rētas - garas operāciju šuves.
Jaroslavs atzīst, ka šoreiz paša kļūdas dēļ guvis ievainojumus, nogurumā naktī tehniski apkopjot jaudīgus ieročus. Sākumā jaunietis trīs dienas gulējis komā, kāju Ukrainā teju amputēja, un kopumā dažādas traumas viņš ārstē jau septiņus mēnešus, bet, pateicoties ziedojumiem, Jaroslavs nogādāts Latvijā un jaunietim veikta kājas operācija.
“Paldies Dievam, visas lādiņa šķembas lidoja manā virzienā un cietu tikai es, jo psiholoģiski es nepārdzīvotu, ka manas kļūdas dēļ cietuši vēl citi biedri. Taču kopš brīža, kad ierados šeit Latvijā, viss ir brīnišķīgi, un gribu pateikt lielu paldies par sniegto palīdzību. Operācija bija viegla, tagad jūtos labi, nekas nesāp,” viņš norāda.
Pacienta ķirurgs Mārtiņš Kapickis stāsta, ka šoreiz ukraiņu karavīrs ieradies Latvijā jau labi sagatavots operācijai, proti, Ukrainā sniegtā medicīniskā palīdzība bijusi labā līmenī. Spriest par to, vai tā ir tendence, ka Ukrainā kopumā medicīnas līmenis karadarbības teritorijās attīstās, ārsts neuzņemas. Tiesa, Kapickis atgādina, ka kara medicīnas pamata uzdevums ir dzīvības glābšana, to nevar pielīdzināt miera laika medicīnas apstākļiem un iespējām, kādas ir, piemēram, Latvijā.
“Viens no vieglākajiem pacientiem,” Kapickis saka par Jaroslavu. “Viens no tiem, kam ir vislabākās prognozes.
Viņš jau trīs reizes ir smagi kontuzējis galvu, sašauts un rentgenā pilns ar šķembām. Viņš ir pilns ar gružiem. Kamēr šie pacienti būs, tikmēr mēs viņiem palīdzēsim. Ideāli jau būtu, ja šajā procesā iesaistītos valsts kā atbalsta mehānisms. Vienu brīdi tas gan bija, bet tagad nezinu, kur tas ir palicis,” norāda Kapickis.
Ķirurgi, kas ārstē ukraiņu karavīrus Latvijā, regulāri saņem kādas pacientu lietas un izvērtē iespēju palīdzēt. Jaroslava operācija jau ir veikta, vēl pirms vispār vajadzīgā summa saziedota. “Mēs bijām rēķinājuši, ka 3700 eiro būs summa, kas būs vajadzīga. 3700 eiro tomēr nevajadzēs. Nevajadzēja taisīt tik lielu operāciju, kā bija plānots,” klāsta Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda vadītāja Jana Streļeca. Vaicāta par ziedošanas iespējām, viņa norāda, ka fondu var atrast “Facebook” vai arī ukrainai.lv. “Mēs puišus ārstējam tik, cik vajag. Mums ir n-tie cilvēki, kas ir atgriezušies, viņiem ir izdarīts viss, ko var palīdzēt. Neesmu dzirdējusi, ka pasaulē tā vēl darītu,” saka Streļeca.
Noslēdzot sarunu ar pašu ukraiņu karavīru Jaroslavu, vaicāts, ko jaunietis iesāks atgriežoties dzimtenē, viņš negaidot atbild, ka turpinās dienēt, jo pārdzīvojis daudzu draugu bojāeju un militārajam konfliktam Ukrainā viņš neredz galu.
“Saprotiet, katram no mums, karavīriem, tur ir acu priekšā līdzās krituši biedri, draugi. Mēs cīnīsimies līdz pēdējam, kaut vai viņu piemiņai. Mums nav citas izejas,” saka Jaroslavs.
“Ir cilvēki, kas no malas spriež, ka jābūt mieram un lai mēs pārtraucam karot vismaz savā pusē, bet šajā karā ir daudzas puses; ja mēs pārtrauksim, mūs ieņems. Nav jābūt ekspertam, lai redzētu, ka karš nebeigsies. Arī citi reģiona militārie konflikti arvien ir iesaldēti,” viņš norāda.
Ukrainas konfliktā cietušo fonds kopš 2014. gada septembra ar Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem un īsajā valsts programmā sniedzis palīdzību 21 Ukrainas militārpersonai.
