Intervijā rubrikas "Tīri fakti" ietvaros viņš sacīja, ka mainās vienīgi konteksts un apakštoņi. Piemēram, valsts budžeta pieņemšanas laikā uzsvars ir likts uz jautājumiem, kas ir saistīti ar budžetu. Savukārt sensacionālu un negatīvu viltus ziņu ar ideoloģisku ievirzi izplatīšana ir nonākusi organizētās rokās. Par to liecina tā saucamais „klikšķu bizness”, kurā ienākumu avots ir viltus ziņas.
Latvija gan nav vienīgā postsovjetisma valsts, par kuru tiek izplatītas nepatiesas ziņas. Arī par Moldovu, Gruziju un citām valstīm var atrast informāciju, kurā arī tiek teikts, ka tās ir neizdevušās valstis. Tiesa, šīs ziņas ir pielāgotas vietējam kontekstam.
Sārts gan uzsvēra, ka ne vienmēr viltus ziņas, tostarp par Latviju, rada Krievijas propaganda. Reizēm sensacionālu un nepatiesu ziņu radīšana ir bizness.
Sārts minēja vairākus veidus, kā pārliecināties, vai ziņas ir īstas. Proti, ir jāpievērš uzmanība avotam, tam, cik materiāls ir profesionāli veidots, kā arī jājūt, vai materiāla mērķis ir pavērst lasītājus kādā konkrētā virzienā.
Tomēr, kā uzsvēra, NATO Izcilības centra vadītājs „nekas labāks par domāšanu nav izdomāts”. „Cilvēki nepietiekami domā par to, kādu informāciju viņi patērē,” teica Sārts, norādot, ka cilvēkiem tam ir jāpievērš lielāka uzmanība.
