Saprotamāku vēstuļu rakstīšanai ierēdņiem izveido īpašas vadlīnijas

Valsts kanceleja izstrādājusi un izsūtījusi valsts iestādēm vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas, kur apkopoti ieteikumi un piemēri efektīvai iestāžu saziņai ar iedzīvotājiem. 

Šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina, ka pati reizēm nesaprot, ko iestādes darbinieki raksta klientiem. Tikmēr VID iekšienē jau divus gadus darbojas vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas, kurās uzsvērts, ka sarakstei jābūt viegli uztveramai arī bez zināšanām jurisprudencē.

“Tā varētu būt nedaudz smagnējā likumu valoda, termini, kurus cilvēks nepārzina un ikdienā nesaskaras, Ministru kabineta noteikumi, likumu panti - juridiskā valoda,” saka VID preses pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Galvassāpes var sagādāt ne tikai vēstules no VID, bet arī citām valsts iestādēm. Tāpēc Valsts kanceleja izstrādājusi vadlīnijas, kas nu izsūtītas visām valsts iestādēm. Valsts kancelejā gan norāda – skaidrākas vēstules nenozīmē, ka tajās nebūs normatīvo aktu citātu. “Mēs nesakām, ka nebūs normatīvo aktu citātu, jo, ja mēs rakstām papīra veidā, tad nav iespējams cilvēkam iedot saiti tiešsaistē.

Bet mēs aicinām izstāstīt normatīvo aktu būtību, ne tikai pārkopēt konkrētu nodaļu no normatīvā akta,

bet arī parādīt to, kāda ir šī būtība un ko ar to mēs gribam pateikt,” stāsta Valsts kancelejas pārstāve Zaiga Barvida. Valsts ierēdņiem vēstuļu vadlīnijas gan nav obligāti jāievēro.

Der ievērot, ka katrai samudžinātajai vēstulei ir pievienots tās autors un telefona numurus. “Katrai vēstulei ir sagatavotājs, tas ir cilvēks, kas šo vēstuli ir gatavojis un ļoti labi šo jomu pārzina. Ja cilvēkam, izlasot šo vēstuli tiešām rūpīgi, joprojām paliek neskaidrības vai šaubas, tad pilnīgi noteikti var zvanīt šim cilvēkam uz norādīto tālruņa numuru un izrunāt ar viņu telefoniski, sarunāt tikšanos klātienē,” saka VID pārstāve.

4 komentāri
Kulturkukas
Tieši tā - ierēdnis nereti nododas paštīksmei, sēž savā komforta zonā un zin kā pazīmēties ar atsevišķu normatīvu citēšanu, taču kā to veiksmīgāk piemērot klientam, kurš vērsies pēc padoma, dzīvē, un ko tas atrisinās, tur daudzu ierēdņu kompetence apraujas
marginālija
Tā jau nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta slimība. Esmu saņēmusi murgainus sūtījumus no visām valsts iestādēm. Ierēdņi vadās pēc kaut kādiem mistiskiem priekšrakstiem un piebārsta tekstu ar norādēm uz likumu pantiem tik cītīgi, ka aizmirst vēstījuma galveno domu. Lai adresāts tādas vēstules izlasītu, viņam jātur pa rokai vesela grēda ar civillikumu grāmatām. Un kur tad vēl tūkstošiem papildinājumu katram pantam, ko centīgi ierēdņi, imitējot darbu, katru gadu ievieš!
donots
Nevis vadliinijas jaaveido, bet jaasuuta iereednji atpakalj uz vidusskolu sacereejumus rakstiit, lai maacaas domaat, un izteikt domu sakariigaa teikumaa. par to , ka iereednis ir speejiigs izveidot saprotamu teikumu ir jaapaarliecinaas jau intervijaa pienjemot darbaa, nevis post factum maaciit, kaa rakstiit neko neizsakoshas vienveida "vadliiniju" veestules. Tikpat labi var pienjemt kaadulatvieshu valodas skolotaaju, lai taa saraksta kaudziiti ar "vadliiniju" veestuleem visiem dziives gadiijumiem un tad taas suutiit automaatiski, bez komentaariem...
LW
Diezgan bieži ierēdņi, ieskaitot notārus nezin viselementārākās lietas. Tādas kā atstarpe kompjūtrrakstā vienmēr ir jāliek pēc katras pieturzīmes. To laikam apgūst pamatskolā!??
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti