Saldus un Brocēni nevēlas apvienoties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecere par pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos tālāk par nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā nav tikusi. Ja notiktu pēc ministrijas prāta, Saldus novadam pievienotos Skrundas un arī Brocēnu novads.

Taču ne no Saldus, ne Brocēnu novada vadības un arī iedzīvotājiem nav jūtama vēlme atkal apvienoties, lai gan prezidents Andris Bērziņš, pērn viesojoties Saldus novadā, atzina, ka neredz loģisku pamatotību Brocēnu novada atsevišķai pastāvēšanai ārpus Saldus novada, jo abi novadi ir cieši līdzās.

Brocēnu novads decembra beigās 12.gadadienu, kad ar valdības rīkojumu tas kļuva par Latvijas desmito novadu. Savukārt Saldus novads izveidojās nesenās administratīvi teritoriālās reformas laikā.

Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa uzskata, ka pašreizējais novada lielums ir optimāls. „Ko es domāju par novadu apvienošanos? Jebkurā gadījumā tai jābūt absolūti brīvprātīgai. Ja Brocēnu novads uzskatīs, ka tas ir viņu interesēs, ja viņu iedzīvotāji to vēlēsies, tad Saldus novada domes deputāti šādu piedāvājumu izskatīs," stāsta Rassa.

Viņa apliecina, ka no Saldus nebūs iniciatīvas apvienoties, un tas var notikt tikai tad, ja paši brocēnieki to vēlēsies.

Tomēr ministrijas piedāvātajā kartē Saldum pievienoti ne vien Brocēni, bet arī Skrundas novads. Pēc Rassas domām, tāds novads ir pārāk liels un grūti pārvaldāms, un priekšrocības, izveidojot šādu monstru, viņa neredz.

Arī Brocēnu novada domes priekšsēde Solvita Dūklava neatbalsta novadu apvienošanos, norādot, ka Brocēnu novads ir daudz strādājis, lai visi pagasti justos kā viens vesels. Savukārt Saldus novadā, pēc viņas domām, lielākā daļa nomales pagastu ir aizauguši, neiet laikam līdzi un neattīstās, kamēr pilsēta plaukst un zeļ uz pagastu rēķina.

„Kamēr mums neliks kaut kādā veidā ar spaidiem, likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apvienoties, es domāju, ka mēs gribam dzīvot savā novadā. Es nezinu, vai ar Saldu apvienošanās būtu tas labākais variants, varbūt apvienošanās ar Jaunpils novadu būtu labāk, tur ir divi pagasti un Jaunpils pilsēta, un tad vismaz mēs nebūtu tik liels monstrs," uzskata Dūklava, norādot - ja kaut kas liels ir kopā, tad mazie pazūd.

Patlaban grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos, ir nodoti skatīšanai atbildīgajai Saeimas komisijai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs Latvijas Radio atzina, ka šis likumprojekts nav degošs, taču komisija tam ķeršoties klāt pēc jaunā gada. Viņaprāt, likumprojekts ir jāapspriež ar pašvaldībām, taču no tām pagaidām nav dzirdēta akūta vēlme apvienoties un kritika, ka nav likuma, kas to ļautu darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti