Sākas sabiedriskā apspriešana par kompetencēs balstītu izglītību

Līdz ar jauno – kompetenču pieejā balstīto izglītības saturu – mainīsies izglītības loma! Ar šādu uzsvaru Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks pirmdien, 25. septembrī, sāka jaunā plāna prezentāciju. Pirmdien plāns nodots sabiedriskajai apspriešanai – gan skolām un skolotājiem, gan vecākiem un ikvienam interesentam. Tā ilgs no šīs dienas līdz pat nākamā gada 1.februārim.

"Tā paradigmas maiņa, ko mēs piesakām ar šo jauno satura aprakstu, ir pāreja lielā mērā no tā, kas raksturoja cilvēka sadzīvi, darbību, mācīšanos, izglītību industriālajā laikmetā, kad mēs gatavojām izpildītājus,

kuri spēja atkārtot iemācītas darbības un pielietot pareizos risinājumus zināmās, iepriekš prognozētās situācijās,  par cilvēkiem, kuri spēj pastāvīgi mainīties, attīstīties un pielietot savas zināšanas, prasmes un attieksmes mainīgās reālās dzīves situācijās," skaidroja Catlaks.

Jaunajā pieejā mācību saturs būs sadalīts septiņās jomās: valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras un pašizpausmes, dabaszinātņu, matemātikas, veselības un fiziskās aktivitātes un tehnoloģiju. Visās jomās paralēli tiks mācītas arī tā saucamās caurviju prasmes, tādas kā sadarbības spējas, pašizziņa, kritiskā domāšana un radošums. Katram izglītības posmam nosprausts atšķirīgs mērķis.

"Pirmsskolas uzdevumus mūsu pieejā galvenokārt ir likt pamatus skolēna caurviju prasmēm, kuras tālāk jau varētu izmantot un attīstīt daudzveidīgās darbības jomās. Pamatskolas uzdevums ir apgūt pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, caurviju prasmes, veidot ieradumus, lai varētu un gribētu tālāk mācīties visu mūžu. Lai skolēns saprastu pamatizglītības beigās, kas būs viņa dzīves ceļš, kurā virzienā un kas viņam tālāk ir jāapgūst un jāmācās, lai to attīstītu," skaidro VISC vadītājs.

Vidusskolas posmā skolēnam būs izvēles iespējas. Visi priekšmeti būs divos līmeņos. Optimālais līmenis dos kodola zināšanas par konkrēto jomu, bet pietiekami, lai varētu startēt augstskolā.

Padziļinātajā līmenī joma tiks apgūta jau krietni pamatīgāk – ja jaunietis ar to iecerējis saistīt dzīvi. Bet arī jaunajās mācību programmās, kuras gan vēl nav publiskotas, nebūs strikti iekalts, kas obligāti jāiemāca. Skolām būs liela brīvība un reizē atbildība pašām modelēt, caur kādu konkrētu saturu sasniegt noteiktos mērķus. Projekta autori satura virzienus sauc par “lielajām idejām”, kuras sākt apgūt jau no pirmsskolas un ar visdažādākajiem piemēriem. Ilustrācijai – ideja, ka viela veidota no mazām daļiņām.

"Pirmsskolā tas varētu notikt, izmantojot lego klucīšus, piemēram, ar jēgu un izpratni par to, ka no vieniem un tiem pašiem klucīšiem ir iespējams izveidot ārkārtīgi daudz dažādus objektus. Tālāk 3.klasē vai vēlāk mēs novērojam, ka mums ir kaut kādas mazas daļiņas, kurām ir konkrēta ietekme, bet mēs nevaram tās saredzēt, piemēram, izšķīstot cukuram ūdenī, mums ir salds ūdens, bet mēs neredzam šo cukuru," klāsta mācību satura izstrādes vadītājs dabaszinātņu jomā Pāvels Pestovs.

Jaunais izglītības modelis no šīs dienas līdz pat nākamā gada 1.februārim nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tas pieejams “Skola 2030” mājaslapā. Ieteikumi un viedokļi tiek gaidīti no pilnīgi visiem interesentiem, un tos iespējams iesūtīt, izmantojot mājaslapā atrodamo formu.

Pilotskolas konkrētu mācību priekšmetu programmas saņems, sākot no oktobra.

Projekta virzītāji uzsver – šis nav gala variants, bet gan pamatīgi izstrādāts uzmetums, kuram viņi gaida daudz konstruktīvu ieteikumu un kritikas.

1 komentārs
Mr.Waldis
Kur varēs iepazīties ar izteiktajiem viedokļiem? Vai tos PATIEŠĀM ņems vērā? Vai tiešām IR iespējams, ka viedoklis ietekmēs jaunā izglītības satura apstiprināšanu vai neapstiprināšanu? Jautājumi ir, vai būs arī atbildes?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti