Šobrīd apstiprināti 200 saslimšanas gadījumu. Katrs piektais suns ir miris. Šajās dienas reģistrēti vēl pieci slimi suņi. Pētnieki uzskata, ka saslimšanu, visticamāk, izraisa neirotoksīni.
„Jāņem vērā ļoti lielās bažas, ka izejvielas suņu barībai ir tās pašas pārtikas ķēdē, un nav izslēgts risks, ka šī pati viela, kas ir suņu barībā, var skart arī produktīvos dzīvniekus. (..) Pārtikas ķēdē ietilpst arī cilvēki, un mums nav atbildes, vai cilvēki ir drošībā,” uzsver Veterinārārstu biedrības valdes locekle Ilze Matīse van Houtana.
Slimība nav saistīta ar barību – strikti iebilst Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš neslēpj, ka aizstāv ražotāju “Tukuma straume”. „Es savu suni baroju ar „DOGO”. Kaimiņi arī baro, un viņi smejas. Pētījums ir pilnīgi aplams,” saka Treibergs.
Šis arguments gan izraisīja asu Saeimas deputātes Ingunas Rībenas (VL-TB/LNNK) reakciju. „Savu lobiju nodemonstrējat tik totāli, ka mums obligāti jāsaglabā ražotājs. Es nesaku, ka nav jāsaglabā. Viņam ir jāizlabo kļūdas, ja rodas vielas un suņi mirst,” norāda Rībena.
Uzraugošo un kotrolējošo iestāžu pārstāvji uzsver - skaidrojot cēloņus, līdz šim iztērēti 45 000 eiro. Veikts simtiem analīžu un klīnisko izmeklējumu. „Neviena no analīzēm neapstiprina ķīmiskā vai bioloģiskā apdraudējuma riskus,” saka zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš.
Rībena gan tam nepiekrita. „Es šobrīd kā pilsonis uzskatu, kā mūsu sabiedrībai ir ļoti liels apdraudējums. Tā pilnīgā nevarība .. es baidos pateikt par stipru.. no Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārtikas un veterinārā dienesta puses,” norāda Rībena.
Dienesta vadība bilst - dienestam nav tiesību apturēt uzņēmuma darbību, balstoties uz pieņēmumiem par 140 suņu nāves gadījumiem, jo pārbaudēs nav konstatētas novirzes no normas. „Diez vai jūs piešķirsiet tik daudz līdzekļu, lai piedalītos tiesvedībās un kompensētu izdevumus,” viņš atbildēja deputātiem.
„Ja suņu īpašnieki būtu gudri, viņi celtu apsūdzības un prasības nebūtu zemākas. Jūsu interesēs ir nevis baidīties no prasībām, bet nonākt pie patiesības,” norādīja deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
ZM pārstāve savukārt norāda - lai pētījums turpinātos, nepieciešams papildu finansējums.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina – pētījums ir jāturpina, jo jābūt skaidrībai par slimības cēloņiem. Lai pārrunātu šo jautājumu, Brigmanis plāno vērsties pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS).
Jau ziņots, ka Latvijā joprojām ik mēnesi aptuveni astoņi suņi nonāk veterinārārstu klīnikās ar barības vada dilatāciju. Pēc vairāku mēnešu ilgās pētniecības joprojām nav atrasti slimības cēloņi.
Latvijas Veterinārārstu biedrības biedri norādīja, ka ir jāturpina pārtrauktie pētījumi par suņu bīstamo saslimšanu – barības vada dilatāciju jeb paplašināšanos.
Saslimušos suņus vieno AS "Tukuma straume" ražotās "Dogo" suņu barības lietošana. Uzņēmums kategoriski noliedz barības saistību ar slimību.
