Dienas notikumu apskats

Sīrijas opozīcija vēlas mazināt Krievijas lomu miera sarunās

Dienas notikumu apskats

Vēsturnieki: Stūra mājā atrastās lodes un to caurumi – unikāli atklājumi postpadomju telpā

Saeimas komisija: «Oligarhu sarunās» ir vērojamas «valsts sagrābšanas» pazīmes

Saeimas komisija: «Oligarhu sarunās» ir vērojamas «valsts sagrābšanas» pazīmes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Tā sauktās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija pēkšņi ceturtdienas, 18. janvāra, rīta agrumā sasauktā komisijas sēdē apstiprināja sava darba gala ziņojumu, kurā norādīts, ka "oligarhu sarunās" ir vērojamas "valsts sagrābšanas" pazīmes.

Ziņojumu apstiprina strīdos

Sudraba komisijas sēdi sasauca pulksten 8.30, pusstundu pirms Saeimas sēdes. Iespējams, Sudraba tā rīkojās, lai ziņojumu apstiprinātu, pirms Saeima varētu viņu no komisijas sastāva atsaukt. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā drīkst strādāt tikai frakciju pārstāvji, taču Sudrabas pārstāvētā frakcija „No sirds Latvijai” ir pajukusi.

Ziņojuma apstiprināšana notika ar skaļiem strīdiem nokaitētā gaisotnē.

To atbalstīja četri deputāti – komisijas vadītāja Inguna Sudraba, Igors Pimenovs no „Saskaņas”, Mārtiņš Šics no Latvijas Reģionu apvienības un Andris Mežulis no Zaļo un zemnieku savienības. Asi pret ziņojuma apstiprināšanu un Sudrabas darbu iebilda "Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins, kurš norādīja uz kļūdām gala ziņojumā.

Judins (“Kustība “Par!””) iebilda steigai un norādīja uz kļūdām ziņojumā, tomēr ar balsojumu lēmums tika pieņemts.

Judinam vārdu, lai skaidrotu savu atsevišķo viedokli, ko viņš gribēja pievienot ziņojumam, nedeva. Pret to Judins protestēja, taču, ņemot vērā balsu samēru komisijā, tam nebija izšķirošas nozīmes. "Gala ziņojums nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas tika uzdoti komisijai. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Jautājums par kriminālprocesa kvalitāti analizēts pavirši. Būtībā pie visa, pēc Sudrabas kundzes viedokļa, ir vainīgi izmeklētāji," norāda Judins.

Sudraba pārliecināta - izdarīts viss labākais

Sudraba komisijas sēdes pārcelšanu pirms Saeimas sēdes skaidro ar to, ka darbs pie gala ziņojuma bijis pabeigts. "Visi priekšlikumi iepriekšējā komisijas sēdē tika detalizēti izdiskutēti, par visām redakcijām mēs kopīgi vienojāmies, visi komisijas locekļi," norādīja Sudraba.

Viņa stāsta, ka Judins savu viedokli varēs atsevišķi iesniegt Saeimas prezidijā, ko Judins sola arī darīt. Sudraba ir pārliecināta, ka savu darbu komisijas vadībā veikusi labi. "Es uzskatu, ka es izdarīju visu labāko, ko var. Es šo darbu esmu izdarījusi profesionāli. Katram ir tiesības uz savu viedokli, ja jums tā šķiet," pauda Sudraba.

Savu pārliecību viņa neslēpa arī sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Pēcpusdiena". Viņasprāt, galvenais rezultāts ir rekomendāciju sniegšana likumdošanā. Sudraba pauda, ka daudzas izmeklēšanas darbības ir notikušas novēloti.

Pārliecināts par komisijas veiksmīgo darbu un gala ziņojuma kvalitāti ir arī „Saskaņas” pārstāvis komisijā Igors Pimenovs. "Šis lēmums, es esmu pārliecināts, ir leģitīms. Mēs esam sagatavojuši ļoti labu dokumentu. Esmu pārliecināts un apliecinu, ka komisija ir labi veikusi savus pienākumus," norādīja Pimenovs.

Kritisks "Pēcpusdiena" raidījumā par komisijas veikumu gan bija Judins. "Priekšlikumi ir nekādi," viņš komentēja. Judins sacīja, ka komisijai nebija nedz drosmes, nedz vēlmes nosaukt to cilvēku vārdus, kas ir "sagrābuši" valsti.

Rezultāts ir apjoms, problēmas ar saturu. “Priekšlikumi ir nekādi” – nav nedz drosmes, nedz vēlmes nosaukt vārdus. Nav arī izpildīti visi uzdevumi pretēji tam, ko apgalvo Sudraba. “Sudrabas kundzei bija pārliecība vai uzdevums apkalpot oligarhus, un viņa to izdarīja”. Arī žurnāla "Ir" redaktore Nellija Ločmele neslēpa, ka no komisijas gaida, lai žurnālistiem būs iespējams, kas runāts komisijas slēgtajās sēdēs.

Ziņojums: Jānosaka likumā, kas ir «valsts sagrābšana»

Vēl pagājušās nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka komisijas ziņojuma projektā atzīts -

tā dēvētajās “oligarhu sarunās” ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes.

To apstiprina arī Latvijas Radio rīcībā esošais gala ziņojums.

Proti, atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par "valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai”. Kā piemērs ir minēts fakts, ka sarunās ir apspriesta valsts amatpersonu iecelšana un atcelšana, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt draudus Satversmē norādītajam varas dalījumam.

Kā piemēri šīm darbībām tiek minēta krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņu nesniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, kukuļņemšana, starpniecība kukuļdošanā, kukuļdošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, tirgošanās ar ietekmi.

Komisija gan atzīst, ka Latvijas likumos nav noteikts, kas ir “valsts sagrābšana”.

Tāpēc pašai komisijai vajadzēja vienoties par definīciju: “Valsts sagrābšana ir politiskā korupcija, kas izpaužas kā apzināta valsts amatpersonu rīcība normatīvo aktu, administratīvo aktu un politisku lēmumu pieņemšanā vai to pieņemšanas procesu ietekmēšanā, lai gūtu sev vai sev pietuvinātām personām ekonomisku labumu”.

Kopumā ir secināms, ka “valsts sagrābšanas” jēdzienu ir vajadzīgs ietvert normatīvajos aktos.

“Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm,” teikts gala ziņojumā.

Komisija arī secinājusi, ka “nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu”.

Tomēr komisija uzsver, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadarbība ar citām iestādēm “nav notikusi vai ir notikusi nepietiekamā apmērā, kas, iespējams, ir ietekmējis pierādījumu bāzi un bijis viens no iemesliem kriminālprocesa izbeigšanai pirmstiesas izmeklēšanas laikā”. Ir arī aicinājums Ģenerālprokuratūrai izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju, lai pārskatītu “oligarhu lietas” izmeklēšanu.

Tāpat komisija norāda, ka “komisija nekonstatē, ka būtu notikusi laikraksta “Diena” izdevēja īpašnieku vai patieso labuma guvēju slēpšana ar mērķi prettiesiski manipulēt ar sabiedrisko domu”. Tāpat nav konstatēti konkrēti fakti, kas liecinātu par laikraksta “Diena” redakcionālās neatkarības apdraudējumu vai prettiesisku šī laikraksta rakstu satura ietekmēšanu.

Jau ziņots, ka Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti