Viņaprāt, nav pieļaujams, ka ārstniecības iestāžu tīkla pārveide un uzlabošana tiek atstāta tikai Veselības ministrijas un valdības ziņā.
Saskaņā ar Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem Latvijā no 34 slimnīcām atstājamas tikai divdesmit, bet pārējās 14 pārveidojamas par dienas aprūpes centriem.
Šonedēļ valdībā panākta politiska vienošanās, ka no daļēji slēdzamo slimnīcu skaita izslēgs Alūksnes slimnīcu, jo no turienes līdz tuvākajai valsts slimnīcai ir vairāk nekā stundu ilgs brauciens.
Reformas gan ieviesīs ne agrāk par 2019. gadu, norāda Veselības ministrija. Tomēr to izstrāde jāuzrauga, uzsver deputāts Ražuks.
“Mums šeit būtu jāveic nepārtraukta parlamentārā kontrole, nedrīkst atstāt, lai process būtu ministrijas ziņā un nebūtu zināms sabiedrībai,” uzsvēra Ražuks.
Viņš norādīja, ka arī kaimiņvalstīs ne visi ieteikumi ņemti vērā, piemēram, Igaunijas Valgas slimnīcā ir 140 dzemdības gadā, nevis 500, kā iesaka eksperti, bet neviens šo slimnīcu negrasās slēgt. Arī Lietuvā ir vairāk slimnīcas gultu uz 1000 iedzīvotāju nekā vidēji Eiropā, bet tas tur nevienu nesatraucot.
Tikmēr alūksnieši otrdien iesniedza Saeimā 11 000 iedzīvotāju parakstus ar prasību saglabāt medicīnas iestādi. Veselības ministre Anda Čakša informēja, ka neatkarīgi no alūksniešu prasības jau pieņemts lēmums, ka slimnīca tiks saglabāta un tajā ik diennakti dežurēs piecu dažādu specialitāšu ārsti.
Pirms nepilniem diviem mēnešiem, padzirdējuši, ka Alūksnes slimnīca ir to medicīnas iestāžu sarakstā, kuru plānots pārveidot par dienas stacionāru, alūksnieši sāka aktīvu pretdarbību, gan vācot parakstus, gan ierodoties uz piketu Rīgā. Tagad savāktie paraksti tika iesniegti Saeimā. Parakstus savākt neesot bijis grūti, jo visi kā viens pilsētā atbalsta slimnīcas saglabāšanu.
Alūksnieši ir lepni, ka viņiem izdevies nosargāt slimnīcu un pauž gatavību arī turpmāk iesaistīties savas pilsētas aizstāvībā.
