Saeimas Juridiskajai komisijai vairāk nekā 11 000 pilsoņu parakstītā iniciatīva būs jāizvērtē līdz 1.decembrim.
Saeimas debatēs izskanējušie viedokļi gan liecina, ka nebūt ne visi deputāti ir pārliecināti, ka atklāts balsojums par Valsts prezidenta ievēlēšanas samazinās „tirgošanos” par šo amatu.
Un bailīte ir balsot savādāk. Bet tā vismaz būtu varbūt kaut kāda demokrātijas neliela dzirksts, ja balsotu aizklāti.
Tā kā es, kolēģi, domāju, ka tiešām mums ir jārespektē šie 11 tūkstoši. Bet nu nez vai būs labāk, un nez vai tie sponsori no šīs mājas aizies prom un nediriģēs tā kā “Rīdzenes sarunās”. Nu, nebūs Rīdzene, nebūs Zooloģiskais dārzs, būs frakcijas vadītāja kabinets,” sacīja Balodis.
Iepriekš šo iniciatīvu skatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un parlamenta Juridiskais birojs un vienojās to nodot Juridiskajai komisijai, parlamenta sēdē sacīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa").
Jau ziņots, ka sabiedrība par atklātību "Delna" jūnija sākumā vērtēšanai Saeimā iesniedza iniciatīvu par "Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās". Par šo iniciatīvu platformā "Manabalss" parakstījušies 11 384 Latvijas pilsoņi.
"Delna" iepriekš norādīja, ka savāktais parakstu daudzums parāda - sabiedrība vēlas zināt, kā deputāti balso par valsts augstākajām amatpersonām, no kurām prezidenta amats šobrīd palicis vienīgais, ko ievēl aizklāti.
Atklāts balsojums par Valsts prezidentu palielinātu deputātu atbildīgumu sabiedrības priekšā, liekot pamatot savu izvēli, norāda sabiedrībā par atklātību "Delna".
Šobrīd Satversmes 36.pants nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. "Delna" ierosina Satversmes pantā vārdu "aizklāti" mainīt uz "atklāti".
