Par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem balsoja 62 deputāti, taču pret tiem bija 23 parlamentārieši. Toties grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 60 deputāti un pret tiem bija 21 parlamentārietis. Abos balsojumos neviens neatturējās.
Kā iepriekš - abus likumus nododot izskatīšanai Saeimā un skatot to pirmajā lasījumā - deputātu vidū izcēlās diskusijas gan par formalitātēm, kā šie likumi tiek virzīti parlamentā, gan par latviešu valodu skolās un izglītības kvalitāti. Debatēs visaktīvākie bija opozīcijā esošie "Saskaņas" deputāti. Viņu vidū Andris Morozovs sacīja, ka jau šobrīd jaunieši, kas mācās bilingvāli, spēj ar savām latviešu valodas zināšanām iestāties augstskolā. Tāpat arī krievu valodā runājošo bērnu vecāki maksā nodokļus un līdz ar to par izglītības sistēmu. Šo un citu argumentudēļ līdz ar to nav iespējams saprast, kādēļ krievu valodā runājošie bērni nedrīkst mācīties savā dzimtajā valodā, norādīja Morozovs.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") uzrunā deputātiem uzsvēra, ka ir absurds, ka 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tiek spriests, kādā valodā mācīt bērnus skolās. Viņš norādīja, ka deputāti ir tik ļoti iegrimuši diskusijās, ka ir aizmirsuši pašu galveno - proti, izglītībai ir jābūt latviešu valodā.
Ministrs arī iebilda Morozova argumentam, ka arī krievu valodā runājošie maksā nodokļus, līdz ar to viņiem ir tiesības prasīt izglītību savā valodā saviem bērniem. Šadurskis pauda, ka izglītība arī privātajā, taču formālajā sfērā nav bez valsts regulējama un noteikta standarta. Līdz ar to, ja valsts nosaka standartu, tad tai ir jānosaka arī valoda un kārtība, kādā izglītība ir iegūta.
Šadurska runu gan kritizēja Boriss Cilevičs ("Saskaņa") un citi "Saskaņas" deputāti.
Deputāts Veiko Spolītis ("Vienotība"), kurš atgādināja, ka ir Latvijas igaunis, sacīja, ka nevienam igaunim ne prātā nenāk prasīt kādu īpašu attieksmi pret igauņu valodu Latvijā. Līdzīgu viedokli pauda Atis Lejiņš ("Vienotība"), kurš atminējās personīgo bērnības pieredzi, kad bez angļu valodas zināšanām sāka mācīties Austrālijas skolā un, pēc paša vārdiem, trīs mēnešos šo valodu apguvis. "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs gan iebilda, ka arī krievu valodā runājošie vecāki un vecvecāki grib savos bērnos redzēt sevi - proti, lai viņi saglabā krievu valodu kā dzimto valodu.
Toties Inguna Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte, ievēlēta "No sirds Latvijai") norādīja, ka līdz ar 2019. gada 1. septembri katram bērnam ir jābūt iespējām bērnudārzā apgūt latviešu valodu un skolā sākt mācīties jau latviešu valodā. Taču vienlaikus viņam ir iespējas mācīties skolā savā valodā. Ja bēni mācās svešvalodu no trim līdz septiņu gadu vecumam, tad viņi valodu apgūst 100%, pauda deputāte.
Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gadā, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
