Par grozījumiem nobalsoja 67 deputāti, no klātesošajiem, nebalsojot vienīgi Latvijas reģionu apvienības biedram Jurim Viļumam. Pret balsoja vienīgi lielākās opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāti.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis par Saeimas lēmumu pauda gandarījumu, norādot, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ievērojami mazinās Kremļa propagandai pakļauto Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Diskusijas ap latviešu valodu, mazākumtautību tiesībām un minoritātes statusu
Pirms nodošanas komisijai parlamentā gan izcēlās nelielas debates par iespējamajiem grozījumiem.
Arī viņa partijas biedrs Aldis Adamovičs bilda, ka jau šobrīd pieaug to krievu valodā runājošo jauniešu skaits, kas mācās latviešu valodā. Jau tagad krievu valodā pārbaudes kārto izteikts mazākums jauniešu, viņš sacīja.
Iebildumus gan neslēpa deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”). Viņš akcentēja, ka runa ir par mazākumtautību interesēm un iespējām izdzīvot. Liela nelaime, ka viena etniskā grupa savas intereses nodrošina uz citas rēķina. Pimenovs norādīja, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ir apšaubāma, jo ministrija to apņēmusies darīt neveiksmīgas programmas ietvaros.
"Latvijas Republikas dibināšanas 100. gadadienā abi likumprojekti (..) ir slikta dāvana mūsu valstij! 37% Latvijas iedzīvotāju, kā rāda 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti, mājās runā krievu valodā," aicināja Pimenovs.
Uz to gan deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) atteica, norādot, ka saskaņā ar starptautiskām konvencijām, ieceļotāji nav minoritāte. Viņš pauda, ka krievu skolas ir okupācijas laika palieka un vienīgi protestētāji ir Krievijas Ārlietu ministrijā un tās atbalsta organizācijas, ko var saprast – ja nebūs skolu, tad nebūs krievu pasaules.
Viņš norādīja, Saeimā šis jautājums esot iestrēdzis jau vairāk nekā 20 gadus, un debatēm beidzot pieliekams punkts. "Tuvojoties valsts simtgadei, beidzot ir radusies politiskā griba ķerties pie šī procesa praktiskas realizācijas. Vēlos pateikties mūsu kolēģiem no citām partijām, kuri atbalsta pāreju uz izglītību latviešu valodā. Krievu skolas Latvijā ir okupācijas palieka," sacīja Šnore.
Balsojumā atturējās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums, kurš pēcāk pauda, ka kopumā pāreju uz mācībām latviešu valodā atbalsta, bet, viņaprāt, šī jautājuma skatīšana neilgi pirms Saeimas vēlēšanām sabiedrību šķeļ un ir izdevīga atsevišķiem politiskajiem spēkiem.
“Es nezināju, ka esmu vienīgais, kas nebalsoja, katrā ziņā LRA frakcija, mani kolēģi nobalsoja par. Šobrīd, piemēram, latgaliešu valodā bērniem nav iespējas vispār mācīties skolās un vispār nav iespējas apgūt savu dzimto valodu, līdz ar to krievvalodīgie vēl joprojām ir labākā situācijā nekā mēs,” sacīja Viļums.
Viņš gan uzsvēra, ka kopumā pāreju uz mācībām latviešu valodā atbalsta, bet, viņaprāt, šī jautājuma skatīšana neilgi pirms Saeimas vēlēšanām ir izdevīga atsevišķiem politiskajiem spēkiem un sabiedrību šķeļ.
Šadurskis pārliecināts par Saeimas turpmāku atbalstu
Raugoties uz atbalstošo balsu pārsvaru, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") ir pārliecināts, ka grozījumus izdosies pieņemt noteikto termiņu laikā.
"Es esmu pārliecināts, ka izdosies. Protams, būs debates, kurās viens otrs mēģinās vilkt politiku klāt, bet es domāju, ka, attīstot izglītības sistēmu, mums ir jāvadās tikai un vienīgi no sabiedrības vajadzībām un no izglītības sistēmas attīstības loģiska skatupunkta. Tas vai cits politiskais spēks grib parazitēt uz šī jautājuma, nu tas ir saprotams," sacīja Šadurskis.
“Ir viens krievs, kam tiešām ļoti nepatīk šī reforma, un viņš tagad Maskavā brien pa 55 centimetru sniegu, un viņam ir grūti – [Krievijas prezidentam] Putina kungam, un viņam ļoti – un Kremlim – nepatīk šī reforma,” paziņoja ministrs.
Jau iepriekš izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šaudurskis ("Vienotība") valdības sēdē pauda pārliecību, ka ministrijas piedāvātā reforma, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodā pasniegto stundu īpatsvaru pamatskolā un vidusskolu pāriešanu uz mācībām valsts valodā, uzskatāma par loģisku soli jaunā izglītības satura ieviešanā. Jau nākamgad pārmaiņas skars arī pirmsskolas izglītības iestādes, sola Šadurskis.
Janvārī pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā atbalstīja arī valdība.
Grozījumi paredz izstrādāt jaunu pamatizglītības standartu 1. līdz 6. klasei, tajā piedāvājot trīs dažādus valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļus. 7. līdz 9. klasē valsts valodā notiekošo mācību īpatsvaru plānots palielināt līdz 80% no kopējās mācību slodzes, bet vidusskolā mazākumtautību valodās tiks mācīta tikai mazākumtautību valoda, literatūra, kultūra un vēsture.
Pie Saeimas ēkas protesti
Neapmierinātību ar reformu ceturtdien pie Saeimas ēkas neslēpa arī ap 300 protestētāju. Viņi plakātos norādīja, ka reforma ir vērsta pret mazākumtautībām, aicināja to nevirzīt un solīja rīkot jaunas masveida akcijas. Sanākušie bija galvenokārt vecāka gadu gājuma cilvēki.
Prognozējot, ka, jautājumam atgriežoties Saeimas darba kārtībā, balsu pārsvars varētu būt nemainīgs, Rīgas domes mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”) nācis klajā ar paziņojumu, ka pašvaldība pati varētu apmaksāt papildu nodarbības krievu valodā. Ceturtdien komentēt šo jautājumu mērs atteicās, norādot, ka nevēlas to politizēt. Tāpēc ar Latvijas Radio runāja Ušakova padomniece Evija Papule, kas ilgstoši ieņēmusi augstu amatu Šadurska vadītajā ministrijā.
"Tas ir saprotams, ka tas ir politisks priekšlikums priekšvēlēšanu gaisotnē (..) Tad jautājums ir - kā Rīgas pašvaldība atbalstīs skolas, lai profesionāļi varētu sagatavoties šīm darbībām?" retoriski jautāja Papule.
Nepieļaut skolu valodas reformu cer Latvijas Krievu savienības vadītāja Tatjana Ždanoka, kas nolēmusi nolikt deputātes mandātu Eiropas Parlamentā un vēlas startēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, tā vēl vairāk apliecinot šī jautājuma politisko nozīmi.
Kā tiks ieviestas pārmaiņas
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu – šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos valdība pieņēma jau vasarā.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
No 2019./2020.mācību gada 1.-6. klašu posmā skolām būs iespēja izvēlēties vienu no trim mazākumtautību izglītības programmu paraugiem. Šobrīd skolām tiek piedāvāti pieci programmu paraugi, tāpēc dažādās izglītības iestādēs valodas lietošanas proporcija var atšķirties.
Pārmaiņu ieviešanas grafiks
