Pirms došanās vairāk nekā divu mēnešu vasaras brīvlaikā Saeima no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa saņēma skarbus vārdus. “Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis solīts, bet maz ir reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība cenšas realizēt nodokļu reformu,” pauda Vējonis.
Pēc divu dienu spriešanas jūlija beigās Saeima gan pieņēma valdības piedāvāto nodokļu reformu. Tāpat novembra beigās likumdevējs atbalstīja ar to cieši saistīto valsts nākamā gada budžetu. Taču vairāki prezidenta uzdotie darbi palikuši ignorēti vai paslēpti Saeimas atvilktnēs. “Aicinu parlamentu nekavēties un rudenī virzīt grozījumus, lai jau 2019. gadā tauta pati varētu ievēlēt Valsts prezidentu. Saeimas rudens sesijā es nākšu ar likumdošanas iniciatīvu, lai dotu iespēju jaundzimušajiem bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem viņu dzimšanas brīdī,” sacīja prezidents.
Par tautas vēlētu prezidentu Saeima līdz šim klusējusi, bet ierosinājumu par pilsonību visiem bērniem noraidīja.
Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) skaidro, ka šie lielie jautājumi ir izdiskutēti gan politiski, gan ar sabiedrību.
Mūrniece rudens sesiju vērtē kā ražīgu, īpaši izceļot nākamā gada budžeta pieņemšanu. “Nākamā gada budžetu koncentrēti varētu nosaukt par veselības aizsardzības un ģimenes atbalsta budžetu. Budžets bija pieņemts nodokļu reformas kontekstā, ar ko bija strādāts vasarā. Gribu pieminēt, un tas arī cilvēkus visvairāk interesē, – minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma celšana un ģimenes ar bērniem atbalsts. Ir būtisks palielinājums arī aizsardzībai,” viņa saka.
Arī politologs Ivars Ījabs vērtē, ka Saeimas konstruktīvais darbs bijis nākamā gada budžets un nodokļu reforma, kam gala rezultāts gan bijis krietni atšķirīgs no valdības piedāvātā. Taču tas apliecina, ka reformas īstenot spējam.
Taču Saeimā arī sācies priekšvēlēšanu laiks, kas kā izrāde vērojams parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā, saka Ījabs.
“Mēs esam šajā sesijā novērojuši partiju dalīšanos. Te es domāju ne tikai “Vienotību”, bet arī to, kas notiek “No sirds Latvijai” (NSL), kur kolēģi pāriet uz citām partijām. Līdz ar to testosterona līmenis ceļas, raugoties uz nākamā gada oktobri, un konstruktīvo lēmumu laiks ir pāri. Tuvojas izrādīšanās un trokšņa taisīšanas laiks,” skaidro Ījabs.
Aizvadītajā darba cēlienā runīgākie deputāti bijuši opozīcijas pārstāvji. Visvairāk – 68 reizes - debatējis “saskaņietis” Ivars Zariņš. Otrajā vietā ar 46 uzstāšanās reizēm palikusi NSL pārstāve Inguna Sudraba, bet «zaļzemnieks» Valdis Kalnozols un KPV LV deputāts Artuss Kaimiņš uzstājušies 43 un 37 reizes.
Ziemas sesiju Saeima sāks 8. janvārī.
