Skaidru “pret” pozīciju prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvai pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem jau paudusi Nacionālā apvienība. Ņemot vērā, ka koalīcijas līgums paredz, ka citi koalīcijas partneri nevirza uz priekšu šādus jautājumus, ja par to nav vienprātības, arī “Vienotībā” un Zaļo un Zemnieku savienībā norāda, ka balsot ''par'' nevarot.
Iemesls gan neesot tikai koalīcijas līgums. Arī jautājumu vērtējot pēc būtības, atbalstu bez plašākām diskusijām sasteigt, īpaši ņemot vērā vēlēšanu tuvumu, nevarot.
“Es domāju, ka tur ir vajadzīga plašāka argumentācija, lai to izlemtu, es domāju, ka to vajadzētu vētīt daudz nopietnāk,” pauda ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis.
“Vienotības” deputāts Ainars Latkovksis savukārt norādīja – “ja prezidents to gribēja darīt, tad to vajadzēja darīt uzreiz pēc prezidenta ievēlēšanas un veltīt laiku, lai arī pašai sabiedrībai izskaidrotu, rīkotu seminārus”. “Nevis vienu un pilī, bet izbraucot uz Daugavpili, uz Ventspili, Valmieru un stāstot cilvēkiem, ko tas nozīmē,” uzsvēra Latkovskis.
Arī “Vienotības” frakcijā nostāja nav viennozīmīga. “Vienotības” frakcijā citās domās ir tā sauktais piecinieks jeb pieci deputāti, kas vēl strādā frakcijā, bet jau nodibinājuši “Kustību Par”.
Bet Zaļo un Zemnieku savienībā viennozīmīgas nostājas nav tajā ietilpstošajā Zaļajā partijā. Tās vadītājs Edgars Tavars publiski paudis atbalstu prezidentam, bet, kā Zaļās partijas pārstāvji rīkosies Saeimas frakcijas ietvaros balsojumā, vēl tikšot lemts.
Tikmēr Saeimas opozīcijas partijās nostāja ir viennozīmīga – prezidenta ierosinājumu atbalstīt.
“Ja reiz ir tā, ka ne visi vecāki savam bērnam vēl pilsonību, kas ir cieša saikne ar Latviju, tad tā it kā ir viņa izvēle. Bet mums katram vajadzētu pilsoni gribēt un ar likumu demonstrēt, ka mēs viņu gribam savā pilsoņu kopā. Tas ir tik saprotami. Viss pārējais ir mānīga politizēšana,” sacīja “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Partijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris pauda, ka “šāds risinājums nav pretrunā ar starptautiskajām deklarācijām, drīzāk tas viss atbilst, ievērojot arī ANO bērnu tiesību deklarāciju, ka katram bērnam dzimšanas brīdī ir tiesības uz pilsonību”.
“Un, ja vecāku to neapzinās, tad valstij to vajadzētu apzināties,” piebilda Kūtris.
Latvijas Reģionu apvienībā gan atbalstu sola ar savām piebildēm.
“Pirmkārt, visiem bērniem ir jāsaņem izglītība obligāti latviešu valodā. Otrkārt, vecākiem ir jāsaglabā tiesības pašiem izvēlēties pilsonību, un trešais, varbūt arī būtiskākais arguments – ka šī iniciatīva nav attiecināma uz iebraucējiem vai bēgļiem,” nosacījumus uzskaitīja Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.
Tikmēr Nacionālajā apvienībā (NA) no savas noraidošās attieksmes nedomā atkāpties, arī neraugoties uz Valsts prezidenta minēto, ka atteikšanas no nepilsoņa statusa nenozīmē automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu, bet gan obligātu izvēli par labu vienas vai citas valsts pilsonībai.
“Mēs šobrīd jau nevaram izkontrolēt, vai nepilsonis nav dubultpilsonis. Mums arī Iekšlietu ministrijas sistēma ir atzinusi, ka mums nav iespējas noskaidrot, vai pilsonis nav arī Krievijas pilsonis, un tas pats varētu būt arī attiecībā uz nepilsoņa bērniem,” norādīja NA deputāts Ritvars Jansons.
“Līdz ar to mēs nevaram būtu pilnīgi droši, ka šāda situācija nebūs un ka mēs vienkārši nevairosim citu valstu dubultpilsoņu skaitu Latvijā,” sacīja Jansons.
Vējonis aicina neieslīgt politiskā retorikā
Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina partijas jautājumu par nepilsoņa statusa likvidēšanu jaundzimušajiem bērniem neizmantot politiskā retorikā, bet gan valstiski izsvērt.
“Nepilsoņa statuss bija pagaidu statuss, kas tika piemērots pārejas periodā no okupētās padomju valsts uz neatkarīgo valsti, un, manuprāt, mēs esam pietiekami stipri, lai pieliktu beidzot punktu, nepiešķirot nepilsoņu statusu bērniem, kas piedzims nākotnē,” uzsvēra Vējonis.
“Mans piedāvājums, ka, sākot no nākamā gada 1. jūnija, varētu nepiemērot šo statusu, dodot vecākiem iespēju izvēlēties – vai nu Latvijas pilsonību, vai, ja nevēlas, izvēlēties citas valsts pilsonību. Taču lai būtu skaidrība, kam tad tas jaunais pilsonis pieder un kādas valsts pilsonība viņam ir,” norādīja prezidents.
Valsts prezidents pagaidām nekomentēja, kā rīkosies, ja viņa iniciatīvai nebūs parlamenta vairākuma atbalsta.
Jau ziņots, ka Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Tas darīts, lai gan Nacionālā apvienība nolēmusi izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei.
Taču Nacionālā apvienība paziņoja par veto šim jautājumam, līdz ar to valdošā koalīcija neatbalstīs automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņu bērniem.
Kopš 2013.gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. 2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem.
Kopumā nepilsoņa statuss ir nedaudz vairāk nekā sešiem tūkstošiem bērnu. Kopš 1990. gadu vidus, kad nepilsoņu īpatsvars sasniedza 29% no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ievērojami sarucis, un tagad nepilsoņu skaits nedaudz pārsniedz 11% no visiem iedzīvotājiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
