To tiesai otrdien, 8. maijā, norādīja Vītola pārstāve, advokāte Dace Ozoliņa.
Vēl 26. aprīlī policijai uz tiesas sēdi Vītolu neizdevās atvest pat piespiedu kārtā. Likumsargiem ierodoties norādītajā adresē, neviens durvis neatvēra. Vēlāk kļuva zināms, ka Vītola veselības stāvoklis ir tiktāl pasliktinājies, ka viņš ievietots privātajā ārstēšanās klīnikā “Dzintari”.
Saskaņā ar vairāku cietušo liecībām, iespējams, liktenīgajā novembra vakarā tieši Vītols bija tas, kurš atslēdza trauksmes signalizāciju.
Tikmēr Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesa jau otrdien uzklausīja “Maxima Latvija” uzaicināto ugunsdrošības sistēmu ekspertu no Vācijas.
Kamēr “Maxima” advokāti uzsver viņa liecības nozīmīgumu, valsts apsūdzības virzītāji norāda – ne viens vien eksperta paustais apgalvojums izskanējis pieļāvuma formā.
SIA "Maxima Latvija" pašu pasūtīto pētījumu par trauksmes signalizācijas saistību ar jumta nogruvumu Priedaines ielas Maksimā plašākai sabiedrībai prezentēja pirms aptuveni pusotra gada un galvenais secinājums toreiz bija – saistības nav.
Otrdien viens no ekspertīzes autoriem – ugunsdrošības sistēmu eksperts Kristians Katcingers no Vācijas – ieradās liecināt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesā. Katcingers tiesai norādīja, ka izpētot dažādus dokumentus, piemēram, trauksmes signāla protokolus, secināts – signāls par trauksmi uz sistēmas vadības paneli nācis no ēkas pazemes autostāvvietas un, iespējams, aktivizēts, kādam izmantojot ugunsdzēšanas šļūteni. Bet pilnīgi droši varot apgalvot – signalizācija nevarēja vēstīt par jumta iebrukumu. Ugunsdrošības sistēmas neesot veidotas tā, lai spētu reaģēt uz konstrukciju svārstībām, bet sistēmas deformācijas gadījumā tā ziņotu par kļūdu, nevis iedarbinātu trauksmes signālu, uzsvēra eksperts.
"Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka konstrukciju kustībām nebija nekādas saistības ar ugunsgrēka signalizāciju," sacīja Katcingers.
Viņš uzsver, ka neesot "Maxima" uzpirkts un fakts, ka uzņēmums viņu algojis, nav ietekmējis viņa spriedumu. Vienlaikus viņš apliecina, ka naudu par liecības sniegšanu tiesā saņēmis.
"Maxima" Katcingera liecību uzskata par būtisku, norādot – svarīgākais jautājums esot bijis tieši par trauksmes saistību ar sekojošo nobrukumu. "Viņa secinājums - ka nebija saistīti," uzsver advokāts Aleksandrs Berezins.
No prokuroriem gan noprotams, ka tieši šis apgalvojums būs diskusiju objekts epizodē par "Maxima" atbildību traģēdijā. "Šo situāciju var traktēt dažādi. Mums ir sava pozīcija, un to mēs esam iekļāvuši apsūdzībā," norādīja prokurors Agris Skradailis.
Katcingera sniegto liecību prokurors vērtē neviennozīmīgi. "Ļoti daudz jautājumu ir saistībā ar šī atzinumā ietverto secinājumu, kas ir izteikts vairākkārt gan pieļāvumības, gan varbūtības formā," neslēpj Skradailis.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
