Sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio – mediju vidē ir īpaša loma. No tiem tiek gaidīta augstākā žurnālistiskā kvalitāte, sabiedrības interešu pārstāvniecība, politiska neitralitāte un arī skaidra un pārskatāma pārvaldības sistēma. Tieši tāpēc sabiedriskajiem medijiem ir vajadzīgs atsevišķs regulējums, kur visas iepriekš minētās un citas svarīgas lietas ir skaidri noteiktas.
Kādam tieši šim likumam jāizskatās, par to jau notikušas daudzas asas diskusijas, un arī tagad, kad pirmā likumprojekta versija ir nonākusi Saeimas gaiteņos, jūtams, ka strīdus punktu vēl būs visai daudz.
Tiks veidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kura no pašreizējās Nacionālas elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārņemtu sabiedriskā pasūtījuma veidošanu un uzraudzību, kā arī sabiedrisko mediju vadības izvēli. Padomē būtu 9 cilvēki – četri Saeimas ievēlēti, trīs ieceltu nevalstiskās organizācijas kopā ar Ministru kabinetu, bet pa vienam pārstāvim drīkstētu virzīt sociālie partneri. Tāpat iecerēts, ka sabiedrisko mediju valdē būs tikai viens cilvēks – ģenerāldirektors. Taču padomes vēlēts būs arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio galvenais redaktors. Mediju ētikas un kvalitātes līmeni uzraudzīs padomes ievēlēts sabiedrisko mediju ombuds.
“Šis likumprojekts, manuprāt, šobrīd ir ļoti labs rāmis. Tas aptver gan iekšējās, gan ārējās pārvaldības institūtus, tas nosaka šos pamatprincipus, tas nosaka padomi, redakcijas uzbūves. Vienlaikus, protams, ir jautājumi, par kuriem var diskutēt, un šīs diskusijas noteikti notiks,” atzina Kultūras ministrijas Mediju nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne.
Viens šāds jautājums noteikti būs par sabiedrisko mediju padomes sastāvu.
“Ir tagad skaidri atļauti četri locekļi, kas ir politiķu iecelti, un tas faktiski simboliski pasaka to pašlaik reizēm vēlamo, reizēm realizēto, citreiz nerealizēto politiķu tiešu savu vēstnieku izvirzīšanu padomei, ar konkrētiem politiskiem mērķiem,” norādīja mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.
Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) uzskata, ka ir jāprecizē galvenā redaktora “definīcija, jo pašlaik sanāk ļoti, ļoti lielas pilnvaras vienam cilvēkam, un tas arī man personīgi šķiet risks”.
Pašreiz likumprojektā noteiktais pieļauj tādas situācijas izveidošanos, kurā medija ģenerāldirektoru vai galveno redaktoru iespējams atlaist tikai ar četru cilvēku balsīm.
Laizāne šajā situācijā saskata iespējamo risku. “Lūk, arī jūs jau pamanījāt tādas nianses, kuras tātad ir jāprecizē, jo tā nedrīkstētu būt. Protams. Vēl jo vairāk, ja nemaldos, tad četri pārstāvji nāk no Saeimas. Tātad te ir risks ļoti klajai, tīrai politiskai ietekmei, bez šaubām,” atzina Laizāne.
Būtisks jautājums, kam likumprojekts šobrīd nepiedāvā jaunus risinājumus, ir sabiedrisko mediju finansējums.
“Ir nokopēts esošais likums, atstājot esošo sistēmu – budžeta finansējums, politiķi izlemj gada griezumā. Tas apdraud faktiski ilgtermiņā plānošanu. Tas turpina turēt ļoti īsā politisko lēmumu kvalitātes saitē medija ikdienas darbību,” brīdināja Rožukalne.
Grišāne gan skaidroja, ka ministrija gaida, kad valdība izskatīs Kultūras ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
“Un tad tur mēs redzēsim, kas ir šī virzība, un kontekstā ar to varēsim likumprojektā arī paredzēt, iespējams, citu regulējumu, kur sabiedriskie mediji, iespējams, nebūtu reklāmas tirgū un būtu cita veida kompensācija par iziešanu no reklāmas tirgus,” sacīja Grišāne.
Sabiedrisko mediju pārvaldībai veltītais likumprojekts šonedēļ konceptuāli tika atbalstīts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Līdz ar to pēc saskaņojuma Finanšu ministrijā to pirmajā lasījumā varēs skatīt Saeima.
