Prezidentam jābūt cilvēkam, kurš izprot, kas ir nācijas kopējais sabiedriskais labums, un spēj abstrahēties no sava personiskā, partiju vai citu spēlētāju labuma – tā savu ideālo prezidentu redz organizācijas ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. „Jo šis ir tāds misijas amats. Tas nav kārtējais karjeras pakāpiens. Ļoti rūpīgi arī pašam cilvēkam, kurš piekrīt kļūt par prezidentu, apzināties, ko es varu dot savai tautai,” saka Dimanta.
„Es vispirms gribu sagaidīt nelokāmu iekšējo motivāciju kļūt par prezidentu. Nevis tāpēc, ka kāds to vēlas vai kādam tas būs izdevīgi, bet tāpēc, ka šim cilvēkam tas ir vienīgais, ko viņš turpmākos gadus vēlas darīt. Tas ir pats galvenais. Ja viņam ir šī vēlēšanās un iekšējā pārliecība, viss tālāk būs kārtībā. Mēs varam, protams, kā demokrātiskā sabiedrībā piekrist vai nepiekrist lēmumiem, kurus viņš pieņems, tajā pašā laikā – lai viņš nebūtu marionete. Tas ir pats galvenais,” komentē diriģents, “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
Uzņēmēja Lotte Tīsenkofpa-Iltnere gaida valsts galvu, kas spēs neatkarīgi no nacionālās piederības radīt cilvēkos kopīgu mērķi: „Prezidentam būtu jāspēj tautai, valsts iedzīvotājiem rādīt nākotnes piederības ceļu, nākotnes virzību, identitāti, par kādu valsti mēs gribam veidoties.”
Tāpat prezidentam jāpārzina galvenie ekonomiku veidojošie faktori. „Cilvēks, kas veido uzņēmumu, ir tas, kas ģenerē labklājību. Un lai prezidents palīdzētu attīstīt šo uzņēmējdarbības aicinājumu Latvijas iedzīvotājos. Kā to var izdarīt? Tur ir ļoti dažādi ceļi, bet es domāju, ka prezidents kā reprezentatīva persona, kā simbolisks Latvijas valsts pārstāvis to noteikti var sekmēt ar to, ka pats ir neatkarīgs, pats ir uzņēmīgs, pats ir ar stingru stāju – un tad jau šīs īpašības tālāk translējas valsts piederīgajos,” saka Tīsenkofpa-Iltnere.
Visi uzrunātie ir vienisprātis – kārtība, kādā pašreiz izraugās prezidentu, ir nepārskatāma un neprognozējama. Tas vājina pārliecību, ka politiķi izraugās labāko iespējamo cilvēku.
„Šajā ziņā mums likumdošana sen ir noilgojusies pēc zināmām izmaiņām, jo ne man, ne jums kā tautai nav nekādas ietekmes uz šo lēmumu. Un patiesībā šeit var parādīties zināmie kandidāti, gan jebkurš cits pēdējā brīdī, kā tas ir bijis – gan labi, gan arī slikti,” komentē Šnē.
„Mums vajag cienīt to cilvēku, kuru mēs ievēlēsim, jau pašā ievēlēšanas procesā. Nevis teikt: “Nu, zini, čalīt, tev ir 25 balsis, tev ir tik. Skatīsimies, kā tur nonākt.” Tas to procesu nonivelē. Mēs visi gribam, lai mums būtu nācijas līderis, tad tā arī tas process ir jāvirza. Pašlaik, man liekas, ka notiek tāds tirgus. Vai tirgošanās kā vergu tirgū, kur apskatās, kuram labāki zobi, vai tas ir labākais? Es domāju, ka ne! Es tikai varētu novēlēt deputātiem, kuri ir arī mani priekšstāvji, lai viņi vakarā var aiziet ar mierīgu sirdsapziņu gulēt un saprast, ka viņi manai tautai un viņu tautai ir izdarījuši pašu labāko,” saka Dimanta.