Rugāju novada Eglaines pamatskolā speciālās izglītības programmas ir jau kopš 2008. gada gan bērniem ar vieglākiem traucējumiem, gan ar smagām diagnozēm. Šodien 14 bērni apgūst četras speciālās programmas.
„Ar katru gadu secinām, ka bērnu skaits ar veselības problēmām pieaug,” norādīja Rugāju novada Eglaines pamatskolas direktors Eduards Stalidzāns.
Bērni nāk no Rugāju un blakus novadiem. Daļa no viņiem jau mācās vienā klasē ar vispārizglītojamiem skolēniem, bet pārējiem ir katram savs asistents, kas apčubina un palīdz tikt galā ar uzdevumiem. Kopš speciālās izglītības ieviešanas bērnu veselības stāvoklis strauji uzlabojies un traucējumi konstatēti arvien retāk. „Tas progress, kas ir jūtams šobrīd, jau astoto gadu strādājot, ir vienkārši fantastisks.
Ja bērns, kuram ir autisms, agrāk nerunāja, tad tagad viņš runā un lasa, un viņam ir dažādas intereses,” atzīst speciālās izglītības skolotāja Aija Pluša.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan šogad izteiktas bažas par to, vai arī turpmāk speciālie bērni varēs mācīties kopā ar vispārizglītojamajiem. Tā kā speciālo bērnu integrēšana sabiedrībā ir viens no jaunā deinstitucionalizācijas projekta mērķiem un lauku reģionos jau tā šādiem bērniem ir maz iespēju attīstīties, Rugāju novada pedagogi un bērnu vecāki ministrijas ideju uzskata par aplamu.
„Bērns arī grib ļoti uz skolu. Grib to apmeklēt un viņam skola ir svarīga. (..) Es domāju, ka būtu jāsaglabā, jo arī parastie bērni redz, ka ir savādāki bērni. Kur tad mēs viņus liksim? Nav jau kur arī likt mums viņus. Mēs, vecāki, arī gribam viņus mājās pie sevis, lai es katru vakaru, katru rītu varu redzēt viņu,” norāda mamma bērnam ar īpašām vajadzībām Ritma Bondare.
Lai palīdzētu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām apgūt arī papildu izglītību un jaunas sadzīvē noderīgas prasmes savu māju tuvumā, Rugāju novadā iecerēts veidot dienas vai citu līdzīgas formas centru.
