Pagājušajā nedēļā raidījums vēstīja par to, kā Latvijas skolēni, kuri apgūst krievu valodu kā otru svešvalodu, spēj šajā valodā komunicēt. Secinājumi nebija iepriecinoši, sekoja asas diskusijas.
Neilgi pēc raidījuma Kalpiņa, kas ir arī pazīstama latviešu literāte, prozaiķe, tulkotāja, sociālajā tīklā “Facebook” veltīja raidījuma veidotājiem ierakstu, kura norādīja arī uz to, ka atbilstoši Latvijas mācību programmām arī otrai svešvalodai jābūt kādai no ES oficiālajām valodām, ko nosakot ES regula, bet Izglītības ministrija to esot apgājusi.
Kalpiņas paustajam bija arī daudz piekritēju, arī vairāki citi latviešu literāti - Liāna Langa, Eva Mārtuža, Dace Judina, Jānis Rokpelnis un vēl citi, un tostarp arī vairāki Latvijas politiķi.
Taču Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta eksperte Olita Arkle raidījumam pastāstīja, ka ES nenosaka, kādas valodas māca dalībvalstu skolās.
Latvijā valdības noteikumi par valsts pamatizglītības standartu skaidri nosaka, ka apgūstamā pirmā svešvaloda ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, bet nākamā - otrā, trešā, ceturtā, var būt kāda no citām valodām, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.
Rudīte Kalpiņa pēc tam raidījumam atzina, ka pati ES regulu viņa nav redzējusi, bet viņa atceras, ka pirms aptuveni diviem gadiem kāds viņai par to stāstījis. Viņa pieļāva, ka tā nav regula, bet kāds cits dokuments, bet sprieda, ka “kaut kam ir jābūt, jo citādāk mēs varētu mācīt arī tadžiku valodu vai varbūt ķīniešu valodu”.
Taču raidījums noskaidroja, ka nav ne šādas regulas, ne papildinājumu, ne pielikuma vai kaut kāda cita dokumenta, ko rezultāta atzina arī Kalpiņa. Viņa arī sociālajā tīkla vēlāk atzina, ka ir pasteigusies un ir kļūdījusies.
Raidījuma komanda uzsver, ka tas nav pārmetums, “kļūdīties gadās, un
arī “Aizliegtais paņēmiens” nav izticis bez kļūdām, taču šis gadījums var kalpot kā atgādinājums, ka arī sociālajos tīklos pret faktiem vajag izturēties rūpīgi”.
