Rožukalne medju īpašniekus intervējusi. "Viņu nav daudz, tie ir apmēram 30 cilvēki Latvijā, kas visus divdesmit neatkarības gadus ir smagi strādājuši."
Viens no stabilākajiem mediju biznesiem Latvijā ir žurnālu bizness, skaidroja Rožukalne, piebilsto, ka tur nav notikušas tik daudz īpašnieku maiņas.
"Bet jautājumi par biznesu ir galvenie, par ko domā īpašnieki, sociālā atbildība un misijas izjūta nav svarīgi, tāpēc mums ir tādi mediji, kuri dod tikai to, ko var pārdot," sacīja Rožukalne.
Problēmas rodas, jo īpašniecība grib kombinēt visu, izlikties neatkarīgi, bet pie pirmajām politiskajām, ekonomiskajām interesēm vai abu kombinācijas, „metās citu skavās”, sacīja profesore.
Ļoti daudz arī jaunie īpašnieki, kas dibina mediju uzņēmumus, lai iegūtu cita veida politisko varu. Bet ir tādi, kā „Ir”, kas grib būt mediji un nekas cits. "Problēma jau nav, kas ir īpašnieks, bet kas ir ideja, kāpēc medijs pastāv," norādīja Rožukalne
Pēc Rožukalnes domām internets ir viens no tīrakajiem mediju biznesiem Latvijā, viss pieder ārzemniekiem, „Delfi”- igauņiem, „Apollo” - somiem un „Tvnet” - norvēģiem. Viņiem ir skaidra ideja par to, ko viņi dara, tāpēc ari viņi ir veiksmīgi," skaidroa Rožukalne.
Grāmatas "Latvijas mediju īpašnieki" ir ap 300 lappusēm. Tā izdoda elektroniski angļu valodā, lai kolēģi to varētu salīdzināt ar citu valstu pieredzi.
