Viņš sacīja, ka ir diezgan nopietns risks, ka 2019. gada 29.martā “Brexit” sarunas beidzas, bet nav panākta vienošanās par jaunu attiecību modeli.
Ja nav vienošanās par tālākām attiecībām, ja sarunas izgāzušās un puses aiziet prom, tad 2019.gada 30.martā “mēs pamostamies situācija, kurā ir atpakaļ muita, visa veida robežkontrole”, tie ES pilsoņi, kas dzīvo Lielbritānijā, dzīvo tur bez kādas garantijas un Lielbritānija var pieņemt jebkādus likumus, norādīja ministrs.
Tas būtu sliktākais variants, un tas ir tikpat slikts pašai Lielbritānijai, jo visa tirdzniecība, kādu mēs zinām tagad, beidzas un visas ES valstis piemēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas standartus, ievedmuitas mūsu precēm un britu precēm Latvijā. Un ir produktu grupas, kur var ievedmuita var sasniegt 33% - 35 %, norādīja ministrs.
“Pasaules panorāmas” apkopotā informācija liecina, ka pēc dažādām aplēsēm Lielbritānijā dzīvo un strādā aptuveni 100 000 Latvijas valstspiederīgo, tiek pieļauts, ka patiesais skaitlis varētu būt pat lielāks.
Paradoksālā kārtā Lielbritānijas darba tirgus mums nodrošina arī sociālo stabilitāti - liela daļa uztur pat vairākus ģimenes locekļus Latvijā. Kopskaitā Latvijas ekonomikā apgrozāmajos līdzekļos tādējādi tiek iepludināts vismaz pusmiljards eiro. 574 miljoni eiro pārskaitīti 2014.gadā, bet 2015.gadā tie bija pat 691 miljons.
Nonākot apgrozībā, šie līdzekļi ģenerē dāsnus ieņēmumus valstij pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidā. Un PVN — tas ir svarīgākais nodoklis, no kura ieņēmumiem smeļas teju visas nozares.
Pirms gada 24.jūnija rītā kontinentālā Eiropa modās mērenā šokā par referenduma rezultātiem Lielbritānijā, kur “Brexit” atbalstītāji bija uzvarējuši. Pirmo reizi kāda valsts pamet Eiropas Savienību. Ņemot vērā vēlēšanu iznākumus un grūto Terēzes Mejas valdības tapšanu, tagad Brisele šķiet dominējošā pozīcijā.
Tikmēr situāciju Apvienotajā Karalistē pēc vēlēšanām Londonas Kingskoledžas lektors Endrū Bliks raksturojis, norādot, ka valdība dzīvos no vienas vienošanās uz otru jeb no darījuma uz darījumu. Britu politikā tas ir zināms, bet nestabils izkārtojums.
“Politikā neviens nedod neko par baltu velti. Ja viena partija dodas pie otras, meklēdama atbalstu, tad šī otra partija, pat ja tā ir maza partija ar duci parlamentāriešu, apzinās, ka tā atrodas noteiktā varas stāvoklī. Ja viņi sniedz atbalstu lielākai partijai, kurai tas nepieciešams, tad viņi apzinās, ka var kaut ko pieprasīt par to pretim. Mēs nezinām, kas tas būs, bet varam būt droši, ka kaut kas tāds būs. Neviens neveidos pilnu koalīciju. Tas nozīmē, ka jautājumi tiks risināti no vienas vienošanās uz otru,” norādīja Bliks.
Pirmdien, 19.jūnijā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē sākās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). To laikā panākta vienošanās par tālāko diskusiju prioritātēm un gaitu.
