Ceturtdien Saeimas ārpolitikas debatēs Rinkēvičs norādīja, ka šobrīd pieaug bažas par situācijas attīstību Ukrainā. „Šajās dienās Kijevas ielās notiek sadursmes starp protestētājiem un tiesībsargājošām iestādēm, kas novedušas pie asinsizliešanas, kam esam izteikuši stingru nosodījumu,” sacīja ministrs.
Ukrainas politiskai vadībai jādara viss iespējamais, lai atrisinātu politisko krīzi valstī miermīlīgā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresētās puses, uzsvēra Rinkēvičs
„Situācijas eskalācijas gadījumā es neizslēdzu iespēju, ka no Eiropas Savienības puses sekos arī bargāks signāls un varētu tikt piemērotas arī ierobežotas sankcijas,” pauda ārpolitikas ministrs.
Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica savā runā pauda pārliecību, ka nedrīkst tikt pieļauta Austrumu partnerības valstu neatgriezeniska attālināšanās no ES. „Iespējams, ir laiks pārdefinēt Austrumu partnerības mērķus un piedāvājumu, kā arī veidot „vairāku ātrumu” politiku, pārgrupējot partnerības valstis atkarībā no to vēlmes veidot padziļinātas attiecības ar Eiropas Savienību,” sacīja, uzsverot, ka Latvijai ir, ko dot Austrumu partnerības valstīm.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Ukrainas galvaspilsētā turpinās nemieri. Opozīcijas atbalstītāji turpina stiprināt barikādes Kijevas centrā, bet milicijas specvienība naktī centusies šīs barikādes nojaukt.
Iepriekš ziņots, ka opozīcijas protesti Ukrainā sākušies pēdējās dienās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā sadursmes starp specvienībām un demonstrantiem kopš protestu sākuma novembra otrajā pusē ir sasniegušas augstāko atzīmi.
Ukrainas iedzīvotāji pirms diviem mēnešiem izgāja ielās pēc tam, kad valsts prezidents Viktors Janukovičs nolēma stiprināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Tas saniknoja daudzus Ukrainā dzīvojošos, tāpēc tie sāka protesta akcijas. Lēsts, ka atsevišķos gadījumos protestētāju pūlis ir bijis lielāks nekā miljons cilvēku. Gan Krievija, gan Eiropas Savienība (ES) izsaka bažas par notikušo. Krievija notiekošajā jau apvainojusi ES.
